Poligrāfijas uzņēmuma SIA «Jelgavas tipogrāfija» apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,81 miljons latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA «Lursoft» informācija.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā informē ziņu aģentūra LETA, tas ir par 21,4% mazāk nekā 2008. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 3,57 miljoni latu.
Pērn «Jelgavas tipogrāfija» strādājusi ar 186 572 latu zaudējumiem, kamēr 2008. gadā tika gūta 13 287 latu peļņa.
Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka «Jelgavas tipogrāfijas» pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 240 gadiem.
1769. gadā Johans Fridrihs Stefenhāgens (1744-1812) apprecēja Kurzemes Lielkunga grāmatu spiedēja Kristiāna Lītkes atraitni. Pūrā līdzi Stefenhāhens ieguva īpašumā spiestuvi un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju ar priekšgājēja privilēģiju apstiprinājumu, 65 dālderu lielu algu, pārtikas un malkas «deputātu» un brīvu dzīvokli spiestuves namā.
1799. gadā Stefenhāgens pabeidza celt savu jauno spiestuves namu Kaņģīzeru (Kannulējēju) ielā 20 un par kompanjonu pieņēma adoptēto māsasdēlu J.M.Pētersu. Uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz «J.F.Stefenhāgens un dēls». «Jelgavas tipogrāfija» šo notikumu uzskata par uzņēmuma vēstures sākumu.
Stefenhāgeni bija ievērojama grāmatu izdevēju dzimta Jelgavā, kuras pārstāvji vadījuši šo uzņēmumu 150 gadu ilgā laika posmā – no 1769. līdz 1919. gadam.
Otrā pasaules kara kaujās tika izpostīta Jelgavas poligrāfijas un grāmatsiešanas industrija. Tomēr iznīcinātas tika iekārtas un ēkas, bet ne poligrāfiķu gars. Jau 1944. gada beigās tipogrāfija tika atjaunota Vaļņu ielā 8.
Kopš 1996. gada Jelgavas tipogrāfija ir privāts Latvijas uzņēmējiem piederošs uzņēmums, kas īpaši specializējas grāmatu un reklāmas materiālu iespiešanā un iesiešanā.
«Firmas.lv» informācija liecina, ka SIA «Jelgavas tipogrāfija» pamatkapitāls ir 100 360 latu, uzņēmuma īpašnieki ir vairāki Latvijas iedzīvotāji.
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 % 
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 %