Eksāmenu laiks, kā ierasts, ir saspringts un pārmaiņām pilns. Lai noskaidrotu topošo absolventu plānus pēc skolas beigšanas portāls www.jelgavasvestnesis.lv aptaujāja skolēnus un viņu pedagogus.
Edijs Kunigs
Aptaujāto skolēnu viedokļi par jauniešu perspektīvām un plāniem pēc skolas pabeigšanas atšķītās, tomēr vairums no viņiem bija vienisprāti, ka došanās prom no Latvijas nav labākais risinājums. Biežāk minētās perspektīvās profesijas bija saistītas ar tehniskajām zinātnēm, komercdarbību un informāciju tehnoloģijām, tomēr ir arī skolēni, kas plāno studēt jurisprudenci. Skolēnu viedokļi vienojas jautājumā par tālākām mācībām vidusskolā un augstskolā. Jaunieši uzskata, ka tālāka izglītība pēc 9. un 12. klases ir svarīga, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Edvīns Ceplītis atzīst, ka pēc skolas absolvēšanas es plāno palikt Latvijā un tuvāko gadu laikā uz ārzemēm nedošoties. «Es mācības turpināšu Rīgas Tehniskajā universitātē. To man ieteica draugi, bet galveno izvēli izdarīju pats. Tā tomēr ir laba skola ar nākotnes perspektīvām un darba garantijām Latvijā,» tā E.Ceplītis
9. klašu skolēnu izvēli bieži vien ietekmē vecāku viedoklis, bet gala lēmumu par savu nākotni ir izdarījuši paši. Ir skaidrs, ka, neraugoties uz nelabvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā, jaunieši nav tik pesimistiski noskaņoti, viņi grib palikt un studēt Latvijā. «Pēc 9. klases noteikti turpināšu mācības vidusskolā. Manuprāt, nav pamata steigai, jānogaida, kamēr situācija valstī stabilizēsies un tad jādomā kur doties tālāk. Man vēl ir priekšā trīs mācību gadi vidusskolā un pa šo laiku daudz kas var mainīties. Savu nākotni pēc vidusskolas saistu ar mācībām Latvijā, Banku augstskolā. Latvijas skolās ir pietiekoši kvalitatīva izglītība un arī mūsu speciālisti ir labi atzīti Eiropā,» tā savu nākotni ieskicē Jelgavas 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece Ance Seikstule.
Aptaujātie skolēni atzīst, ka strauji ir audzis to skolēnu skaits, kas kārto eksāmenu fizikā. Tas nozīmē, ka šobrīd pieprasījums pēc tehniskajām zinātnēm, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem pieaug. 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Andrejs Sālzirnis uzsver, ka pirms diviem gadiem fizikas eksāmenu kārtoja 7 skolēni, bet pagājušajā gadā 11 skolēni, turpretim šogad eksāmenu kārto 27 skolēni, proti, divu gadu laikā skolā fizikas eksāmens ir kļuvis četras reizes pieprasītāks .
Savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Vita Krūmiņa atzīst, ka skolēnu izvēli mācīties vidusskolā ietekmē, galvenokārt, viņu sekmes pamatskolā un nākotnes profesijas izvēle. «Lielākā daļa 2010. gada 9. klašu skolēnu plāno turpināt mācības vidusskolā. Ļoti pieprasītas ir eksaktās zinātnes. Aptuveni puse manu skolēnu vidusskolā mācīsies dabaszinātņu programmā,» rezumē V.Krūmiņa.
Līdz ar to varam secināt, ka nav novērojama kopīga tendence Jelgavas absolventiem steidzīgi doties uz ārzemēm, tieši pretēji, skolēnu un pedagogi atzīst, ka svarīgāk šobrīd ir iegūt labu, noderīgu izglītību Latvijā un tad domāt par pilnveidošanos ārzemju augstskolās vai izvēlēties citus karjeras attīstības ceļus.
28.8 °C,
1.8 m/s,
51.4 % 
28.8 °C,
1.8 m/s,
51.4 %