Vakar LLU aulā notika zinātniski praktiskā konference «Augstskolu pētnieciskais potenciāls – reģionālās attīstības potenciāls», kuras laikā bija iespēja iepazīties arī ar projekta ietvaros izstrādātajiem stenda referātiem.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā informē LLU, konference ir daļa no tāda paša nosaukuma sadarbības projekta, kuru īsteno Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) kopīgi ar četru reģionu augstskolām – LLU, Daugavpils Universitāti (DU), Liepājas Universitāti (LiepU) un Vidzemes augstskolu.
Konferences plenārsēdē uzstājās LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs, LU SZF dekāns Juris Rozenvlads, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks Pēteris Vilks un Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš, iezīmējot svarīgākos konferences jautājumus, kurus apspriest trīs darba grupās.
«Par konferences temata nozīmīgumu un aktualitāti var spriest pēc lielā dalībnieku skaita – 160 konferences dalībnieki no piecām augstskolām,» secina projekta padomes priekšsēdētājs LU SZF dekāns Juris Rozenvalds.
Pēc produktīvām darba grupu diskusijām vairāku stundu garumā, lai veicinātu reģionālo augstskolu zinātniski pētnieciskā potenciāla maksimālu izmantošanu reģionos, palielinātu augstskolu lomu reģionu attīstībā un sekmētu sadarbību starp augstskolām un iespējamiem to intelektuāla potenciāla izmantotājiem, tās dalībnieki secināja, ka ir vairākas uzlabojumu jomas.
Darba grupā, kuru vadīja DU rektors Arvīds Barševskis, sprieda par reģionālo augstskolu studiju un pētniecības potenciāla pilnveidi, par tā izaicinājumiem un iespējām. Galvenie apspriestie jautājumi bija par reģionālo augstskolu lomu un funkcijām Latvijas augstākās izglītības kontekstā, tāpat tika runāts par pētniecisko darbu kvalitāti. Kā vienu no iespējām celt pētniecības darba kvalitāti diskusijas dalībnieki atzina to publiskošanu, kā arī, diskutējot tieši par doktorantūras studiju programmu, darba grupa secināja, ka viena no tās kvalitātes celšanas iespējām varētu būt izveidot kopīgu programmu pārvaldību visām augstskolām.
Otrā darba grupa diskutēja par augstskolu sadarbību ar uzņēmējiem jaunu tehnoloģiju un produktu izveidē. LLU zinātņu prorektora Pētera Rivža un LU SZF docentes Ivetas Reinholdes vadībā darba grupa iezīmēja galvenos šķēršļus, kas kavē pilnvērtīgu sadarbību, piemēram, ka reāli komercizstrādājumu patenti ir ļoti reti, kas nesekmē sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem.
LiepU rektors Oskars Zīds vadīja trešo darba grupu, kas diskutēja par augstskolu sadarbību ar politikas veidotājiem, pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kā vienu no būtiskiem palīgiem veiksmīgai sadarbībai minēja Augstākās izglītības padomi, kurai ar likumu ir dotas šādas tiesības.
Pasākuma noslēgumā tika pieņemts konferences noslēguma dokuments augstskolu rektoriem, kurā aprakstītas konferencē gūtās atziņas, lai pilnveidotu un aktivizētu augstskolu pētniecisko sadarbību ar uzņēmējiem, politikas veidotājiem, pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Konferences organizatoru sagatavotajam noslēguma dokumentam visu triju darba grupu dalībnieki piekrita, vien veicot dažus redakcionālus labojumus.
27.4 °C,
0.7 m/s,
55.8 % 
27.4 °C,
0.7 m/s,
55.8 %