„Bērni šajā gadā dziedāja vidēji labā līmenī. Nebija ļoti spilgti dziedātāji, bet viens otrs ar savu rozīnīti. Kopējais iespaids ir patīkams. Arī dziesmas pedagogi bija piemeklējuši atbilstoši katram vecumam un katra balsij individuāli. Prieks, ka tās neatkārtojās, tas nozīmē, ka pedagogiem ir individuāla pieeja,” teic ilggadējā žūrijas locekle, Jelgavas Mūzikas vidusskolas Vokālās nodaļas vadītāja Ilona Maļecka.
Ritma Gaidamoviča
Šodien kultūras namā notika konkursa „Jelgavas cālis 2010” pusfināls. Te uzstājās 28 trīs, četrus un piecus gadus veci dziedātāji, kuri izpildīja visdažādākās dziesmas, lai cīnītos par iespēju iekļūt finālā un cīnītos par titulu „Jelgavas cālis 2010”. Izskanējušas dziesmas par ledenēm, Vinniju Pūku, tramvaju, cāļiem, zaķiem un vēl. Pavisam kopā nodziedātas 56 īsākas un garākas dziesmas. To skanējumu vērtēja trīs mūzikas pedagoģes – I.Maļecka, pirmsskolas izglītības iestādes „Kamolītis” mūzikas skolotāja Solvita Ozoliņa un 4. pamatskolas mūzikas skolotāja Santa Sakne. Pēc visu priekšnesumu noklausīšanās žūrija tālāk uz finālu izvirzījusi 13 dziedošos cāļus. Tie visi uz lielās skatuves tiksies 25. maijā pulksten 16. Jāpiebilst, ka tas notiks Pilsētas svētku laikā un uz šo koncertu aicināts ikviens. Finālistu vidū desmit dziedošie cāļi ir no Jelgavas – trīs gadus vecie Valters Tooms un Maija Šēna, četrgadīgie Aigars Jānis Bērzlapa, Loreta Neusa-Luca, Leo Dimpers un piecgadnieki Lauma Roze, Arina Ņevoļska, Viktorija Armoloviča, Katrīna Aiga Asare un Laura Anna Badūne. Pārējie trīs finālisti ir no Jelgavas un Ozolnieku novadiem.
Ilggadējā žūrijas locekle I.Maļecka portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka šogad ne starp dalībniekiem, ne vecākiem, ne pedagogiem nebijis jūtams tik liels saspringums kā iepriekšējos gados un tas esot patīkami. „Tas tāpēc, jo neviens netiek izvirzīts uz Latvijas konkursu, kur ir daudz lielāka atbildība. Tad bija lielāki pārdzīvojumi un liels cīņas gars, taču šogad bija veselīga un laba atmosfēra. Protams, finālistiem ir prieks, ka varēs uzstāties Pilsētas svētkos,” teic I.Maļecka. Pirmo reiz mazos cāļus vērtēja S.Ozoliņa. „Man kā bērnudārza pedagogam vienmēr rodas smaids, kad bērni dzied. Ļoti patika, ka skolotājas priekšroku bija devušas klavierēm un piespēlēja pavadījumu. Citādi mēs pēdējā laikā ļoti daudz ar tām fonogrammām aizraujamies. Taču man gribējās, lai būtu vairāk emociju, citādi šķita, ka daļa bērnu tikai atdzied, ko iemācījušies. Taču bija arī tādi kuri izcēlās, kaut vai sava tērpa dēļ,” tā
Abas žūrijas pārstāves uzteic dziesmu izvēli, to, ka tās tiešām, salīdzinājumā ar citiem gadiem, bijušas ļoti dažādas. To pierāda arī tas, ka no 56 dziesmām tikai divas atkārtojās. Aģentūras „Kultūra” kultūras darba speciāliste Santa Sīle gan piebilst, ka turpmāk pedagogiem vēl vairāk vajadzētu piedomāt pie dziesmu izvēles, lai tās būtu interesantākas un spētu noturēt skatītāju uzmanību.
Foto: Ivars Veiliņš