Patlaban Latvijas centrālās un austrumu daļas upēs ūdens līmenis paaugstinās par 20 līdz 75 centimetriem diennaktī, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Pavasara palu periods šogad sācies ar ļoti strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos. Lēna līmeņa celšanās sākusies jau 19. martā, bet jau 21. martā Ventā, pie Vārdavas ietekas, līmenis cēlās ar intensitāti 286 centimetri un Lielupes augštecē – 91 līdz 105 centimetri diennaktī.
21. marta pievakarē Mūsā pie Bauskas, Lielupē pie Mežotnes un Ventā pie Kuldīgas gāja ledus, bet Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes ūdens izgāja palienēs.
Šorīt Lielupē pie Mežotnes atsākusies ledus iešana, bet posmā starp Mežotni un Staļģeni saglabājas ledus sastrēgums, arī tālāk uz leju pie Staļģenes, Jelgavas un Kalnciema saglabājas ledus sega, ledus ir pacelts.
Ūdens līmenis pie Staļģenes diennaktī cēlies par 250 centimetriem, pie Jelgavas par 114 centimetriem, pie Kalnciema par 79 centimetriem, bet Ventā pie Vārdavas ūdens līmeņa celšanās intensitāte samazinājusies līdz 61 centimetram diennaktī, toties pie Kuldīgas tas cēlies par 365 centimetriem diennaktī.
Pašlaik lielākie plūdu draudi pastāv Lielupē un Ventas lejtecē.
Tuvākajā laikā iespējama ledus iešana un straujāka ūdens līmeņa celšanās Lielupē Staļģenes-Jelgavas posmā. Ir liela varbūtība, ka Emburgas-Staļģenes posmā veidosies ledus sastrēgums, jo tur krasi samazinās upes kritums.
Ledus iešana turpināsies Ventas lejtecē, kur arī iespējama sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Tiek prognozēts, ka Daugavā ūdens līmeņa celšanās intensitāte palielināsies un ledus iešana Daugavā var sākties nedēļas otrajā pusē.
LETA