Kultūra

Ritma Gaidamoviča

Tieši viņas pagājušajā mēnesī kopīgi atjaunoja sen piemirsto
tradīciju Jelgavā – Danču klubu, kurā ikviens aicināts dejot
dažādus latviešu dančus, sākot ar «Tūdaliņ, tāgadiņ» un
plaukstiņpolku līdz «Apaļam mēnesim». «Iedvesmu deva LTV1 raidījums
«Klēts». Ieraudzīju, ka tur runā par danču muzikantiem. Skatos –
tāda ļoti pazīstama kundzīte teic: «Vajag tik spēlēt!» Protams, tā
runātāja bija mūsu Velta Leja. Nolēmu, ka to nevar atstāt novārtā.
Gada sākumā kolektīvu vadītāju sapulcē mēs satikāmies,
aprunājāmies, un bija klikšķis, ka jātaisa augšā,» par idejas
attīstību stāsta I.Hercmane. Tieši tālab pagājušajā mēnesī jau
aizvadīts pirmais iepazīšanās Danču klubs, kurā piedalījās ap 70
cilvēku ne tikai no Jelgavas, bet arī Dobeles un Rīgas, neskaitot
LLU studentus, kas ir no malu malām. «Tas pierāda, ka cilvēkiem
gribas dejot. Mums šeit gāja karsti,» teic V.Leja. To, ka šeit
tiešām «gāja karsti», apliecina arī kāds negadījums. Proti, gaiss
bija tik sakarsis, ka iedarbojās pat kultūras nama signalizācija.
«Sākumā nevarējām saprast, kas tur svilpj. Vai tiešām šis dancis
tik ļoti patīk? Izrādās, ka lieta pavisam cita,» smejas V.Leja. Jau
24. martā pulksten 18 cilvēki aicināti uz otro Danču klubu Jelgavas
kultūras namā.

Kāds tad īsti ir latviešu tūdaliņš, tāgadiņš, esot jānāk un
jāskatās uz vietas. Izrādās, ka par īstiem varot saukt pat padsmit
šī danča variantus, tāpat ir arī ar plaukstiņpolku un citiem
dančiem. Skaidrs gan viens – Zemgalē plaukstiņu polkā nesit divreiz
plaukstas, pirms saplaukšķina ar pārinieku, bet tā vietā sit
vispirms plaukstas pa ceļiem, tad pa krūtīm, tad – labā plauksta,
kreisā plauksta un tā tālāk. «To nevar ne aprakstīt, ne televīzijā
parādīt, tas ir jāredz. Jau no senseniem laikiem teju katrā mājā
dančus dejoja pa savam, un tā ir radušies daudzi varianti, ko dejo
arī tagad. Katram ir savas nianses. Tieši tāpēc jau tie varianti –
gan soļi, gan mūzika – ir neskaitāmi. Tāpat kā dziesmai «Pūt,
vējiņi» ir vismaz 30 varianti, arī tūdaliņam ir vairāki risinājumi.
Jānāk un jādejo!» teic I.Hercmane.

 

Kas gan vajadzīgs cilvēkam, lai viņš dotos uz dančiem?
Izrādās, nekā īpaša: ērtas kurpes, bet ne augstpapēžu, labāk ādas
apavi, un spēja atšķirt labo no kreisās puses. Jā, jā, kādam var
šķist dīvaini – kurš gan neatšķir labo roku no kreisās, pēc kā arī
vadās?! Bet, izrādās, tā tiešām esot problēma. «Ir tādi, kuriem
slikta koordinācija, un viņi spēj sajaukt visu,» piebilst
I.Hercmane. Protams, būtu ļoti labi, ja līdzi paņem arī partneri,
taču, ja tāda nav, var iztikt, svarīgāka ir vēlme dejot. «Tāpat
jāatceras, ka nevar nāk iepriekš dūšu «iestiprinājuši» un neilgi
pirms mēģinājuma smēķējuši,» teic I.Hercmane. Arī vecuma robežu
nav. Gaidīti visi, kuri var pakustēties un grib to darīt. «Te
neviens nav spiests nodejot pilnīgi visus dančus. Darbojas
brīvprātības princips – kā ballē. Ja tev šī dziesma nepatīk,
nedejo, tāpat ar dančiem – nepatīk vai esi piekusis, apsēdies,
atpūties,» teic V.Leja. 

Par mūziku gādās folkloras kopa «Dimzēns» un akordeonists
Mārtiņš Pružinskis. Taču V.Leja piebilst, ka gaidīti ne tikai dejot
gribētāji, bet arī muzikanti, kas spēlē kādu no tautas
instrumentiem, piemēram, vijoli, akordeonu, bungas, un kuri gatavi
pievienoties «Dimzēnam». 

Taujātas, kur gan iegūtās zināšanas vēlāk varēšot likt lietā,
V.Leja kā piemēru min kāzas, ja muzikanti apķērīgi un var tādu
mūziku nospēlēt, kā arī visos citos latviešu svētkos. «Biju kāzās,
kur līdz noteiktam laikam spēlēja muzikanti, bet pēc tam bija
plānots atskaņot mūziku uz datora, taču to nejauši aplēja. Par
laimi, mums bija vijole, un rāvām dančus līdz rītam,» stāsta
V.Leja. I.Hercmane piebilst, ka danči būtu labs turpinājums arī
pilsētas svētkos vai Jāņos. Jautātas, vai, viņuprāt, cilvēki vispār
zina, kas ir danči? Kolektīvu vadītājas zina teikt, ka tie, kuri
kaut cik saistīti ar tautas mākslu, tradīcijām un kuriem interesē
kas vairāk par naktsklubiem, zina. «Tie, kuriem tik bum, bum, bum
patīk, nemeklēs vārdu «danči» un kas tas ir, bet gan priekšroku dos
vienkārši vārdam «klubs», kas ir skaidri saprotams,» piebilst
I.Hercmane. 

Danču klubā var ne tikai dejot, bet arī padziedāt, jo skan
dažādi latviešiem pazīstami meldiņi. «Galvenais, ka tas viss dod
ļoti lielu enerģiju. Pat tie cilvēki, kuri neleca līdz pašām
beigām, atzina, ka visu nedēļu bijuši ļoti pacilāti un enerģijas
pilni,» teic V.Leja. Danču klubs 24. martā sāksies pulksten 18
Jelgavas kultūras namā un ilgs divas stundas. Dalības maksa – 50
santīmi. «Te būs karsti, tāpēc aicinām cilvēkus drošības pēc paņemt
līdzi ko padzerties un maiņas drēbes. Pagājušā reize pierādīja, ka
dejotāji aizraujas līdz pat slapjiem krekliem,» piebilst V.Leja.
Trešais Danču klubs būs 13. aprīlī pulksten 18.