Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vakar vakarā durvis vērusi jauna izstāde. Lai arī līdz šim minēts, ka tā ir Gunta Eniņa fotoizstāde «Dabas pieminekļi Latvijas ainavā», izrādās, ka šeit bez viņa foto apskatāmi arī koki, akmeņi un citas lietas.
Ritma Gaidamoviča
Jau iepriekš muzeja direktores vietniece Marija Kaupere minēja, ka G.Eniņš ir Latvijas dārgumu – dižkoku, dižu un vēsturisku akmeņu, avotu, ūdenskritumu, klinšu, alu, noslēpumainu senču zīmju un rakstu – meklētājs. Šoreiz muzejā redzama daļa no viņa meklējumiem un atklājumiem gan bildēs, gan realitātē. Tiesa gan, daudz mazākos apmēros.
Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau rakstīja, ka viņš ir izglābis tūkstošiem Latvijas dižkoku, atradis trīs pilskalnus, pirmoreiz Latvijā atklājis pazemes ezerus, petroglifus – senas zīmes uz Latvijas klintīm un alās, garākos alu labirintus Latvijā, atklājis un atracis daudzas nezināmas alas, pētījis krusta kokus un piederības zīmes.
Par saviem meklējumiem un atradumiem Guntis Eniņš ir uzrakstījis desmit grāmatas un brošūras, ap 900 dažādu populārzinātnisku publikāciju, kā arī esejas, feļetonus un kritiskus rakstus.
Svētozoli, dižozoli, dižvītoli, alas, svētavoti, leduskritumi un citi dabas pieminekļi fotogrāfijās un ne tikai ir apskatāmi arī šajā izstādē. To visu interesenti var apskatīt līdz pat 18. aprīlim muzeja Izstāžu zālē.
Foto: Ivars Veiliņš
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 % 
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 %