Lai pievienotos eiro zonai, valstij ir jāizpilda vairāki Māstrihtas kritēriji – vienu gadu pirms novērtējuma inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk par 1,5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju.
Valdība šodien noteica 2014. gada 1. janvāri par eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijā.
Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP, ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes – nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Kā nosacījums ir arī vismaz divus gadus ilga dalība Valūtas kursa mehānismā II (VKM II).
Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības locekļu darījumu nepārtrauktību, paredzēta vienu mēnesi ilga divu valūtu – lata un eiro – skaidras naudas vienlaicīga lietošana no eiro ieviešanas brīža līdz brīdim, kad eiro kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā.
Vienlaicīgas apgrozības periods nav attiecināms uz bezskaidras naudas norēķiniem – latos denominēto bezskaidras naudas atlikumu konvertācija eiro tiek veikta € dienā.
Lai paātrinātu skaidras naudas nomaiņas procesu, sākot ar eiro ieviešanas dienu, naudas atlikums par precēm un pakalpojumiem tiks izdots tikai eiro, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams pamatotu iemeslu dēļ.
Lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar eiro monētām un banknotēm, maiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas Latvijas Bankā, kredītiestādēs, valsts AS «Latvijas Pasts», komercsabiedrībās, kuras saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai.
Savukārt vēlāk, neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā, naudas apmaiņu varēs veikt tikai Latvijas Bankā.
Vienu ceturksni pirms un vienu gadu pēc eiro ieviešanas dienas preču cenas, pakalpojumu cenrāži, pensiju fondu paziņojumi u.c. tiks uzrādīti gan latos, gan eiro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai.
Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai.
Kārtība, kādā tiks veikta līgumu, skaidras un bezskaidras naudas, kā arī citu maksāšanas līdzekļu un viennolūka maksāšanas instrumentu (e-talons, dāvanu karte u.c.) konvertācija uz eiro, tiks paredzēta Eiro ieviešanas likumā.
Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz eiro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem.
Kā ziņots, Latvijas ekonomikas atjaunošanas programma virzīta uz to, ka Latvija eiro ievieš 2014. gada sākumā. Lielākā problēma patlaban ir budžeta deficīta nosacījuma izpilde. Šogad budžetā deficīts plānots 8,5% no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – 6%, bet 2012. gadā – 3%.
Ja šādus deficīta apmērus izdosies nodrošināt, tad nebūšot nekādu šķēršļu eiro ieviešanai.
LETA jau ziņoja, ka 2007. gada septembrī valdība nolēma politikas dokumentos iepriekš noteikto eiro ieviešanas datumu aizstāt ar tekstu «€ diena».
Iepriekš Latvijas plānotais eiro ieviešanas termiņš bija 2008. gads.
LETA
12.9 °C,
5.6 m/s,
89.3 % 
12.9 °C,
5.6 m/s,
89.3 %