Turpmāk par politiskās neitralitātes principa neievērošanu ierēdnim varēs izteikt rājienu, uz laiku samazināt mēnešalgu vai pazemināt amatā.
Šādu disciplināro atbildību paredz šodien galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā.
Savukārt par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks zaudējums vai kaitējums, ierēdni uz laiku varēs pazemināt amatā, atbrīvot no amata vai arī atbrīvot no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Ir atbalstīts priekšlikums, kas paredz tiesības finanšu ministram ierosināt disciplinārlietu par tiesību aktiem neatbilstošu ierēdņa rīcību ar budžeta līdzekļiem. Tāpat pie atbildības varēs saukt ierēdni, kurš prettiesiski rīkojies ar iestādes finanšu līdzekļiem. Šāds regulējums izstrādāts, balstoties uz Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda nodomu protokolu.
Grozījumi arī noteic, ka disciplinārlietā pieņemts lēmums trīs darbdienu laikā būs jāpublicē Valsts kancelejas mājaslapā pēc tam, kad tas būs kļuvis neapstrīdams vai par to būs stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.
Vienlaikus galīgajā lasījumā ir pieņemti arī grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas paredz, ka neatkarīgi no politiskās ietekmes ierēdnim, veicot amata pienākumus, jāvadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem.
Izmaiņas civildienesta regulējumā nepieciešamas, lai nodrošinātu ierēdniecības politisko neitralitāti. Patlaban Valsts civildienesta likums nedefinē politiskās neitralitātes principu, vien paredz, ka ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai varai, norāda grozījumu autori.
LETA