Finanšu ministrija (FM) topošo kredītņēmēju atbalsta programmu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt februāra beigās vai marta sākumā, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.
Dokumenta saskaņošana joprojām notiekot, tomēr sagatavotā programmas redakcija paredz, ka pēc tās beigām tiek norakstīti 10% līdz 20% no kredīta pamatsummas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem bijusi laba maksājumu disciplīna.
Noteikumi par programmas īstenošanas nosacījumiem vēl ir saskaņošanas procesā, līdz ar to iespējams, ka atsevišķi programmas nosacījumi vēl varētu mainīties.
Patlaban plānots, ka atbalsta programma varētu tikt sākta maijā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, programma paredz izsniegt valsts galvojumus 82 miljonu latu apmērā, un tās faktiskās izmaksas plānotas ap 31 miljonu latu gadā.
2009. gada 4. augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Valdības atbalstītā modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā ir apdraudēta vai pārtraukta.
Uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.
Šis modelis paredz garantijas restrukturizētajiem kredītiem. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, tad valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk (desmit gadu laikā) būs jāatmaksā valstij.
Vienlaikus ir nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus – daļa kredīta (vismaz 20%) tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti). Savukārt otrs nosacījums – pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.
Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja pēc bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.
FM arī gatavo noteikumu projektu par atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumiem. Pēc visu nepieciešamo normatīvo aktu apstiprināšanas un atbalsta sistēmas izveides grūtībās nonākušie kredītņēmēji dalībai šajā atbalsta mehānismā varēs pieteikties bankā, kas tiem izsniegusi kredītu.
Tiek plānots 2010. gadā iedarbināt privāto parādu restrukturizācijas stratēģiju. Lai palīdzētu kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības (vienlaikus nepieļaujot ļaunprātīgu situācijas izmantošanu), novērstu vienīgā mājokļa atsavināšanas gadījumus un radītu motivāciju bankām piedāvāt parādu atvieglojumus, plānots stratēģijā stingri noteiktai mājsaimniecību kredītņēmēju grupai piedāvāt kredītu maksājumu garantijas līdz diviem gadiem. Obligāts nosacījums būtu kredīta restrukturizācija no banku puses.
LETA
15.1 °C,
6.5 m/s,
76.3 % 
15.1 °C,
6.5 m/s,
76.3 %