Līdz 31. martam Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma mākslinieces Anitas Jansones-Zirnītes darbu izstāde. Lai arī pēc izglītības māksliniece ir gleznotāja, šoreiz interesentiem ir iespēja iepazīties ar viņas grāmatu ilustrācijām un ekslibriem.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Mākslinieku organizācijas vadītājs Māris Brancis atzīst, ka A.Jansones-Zirnītes darbos kā vienmēr var just sievišķību un tieši ar to tie vienmēr izceļas, tāpat kā ar dvēseles plašumu, gaišo noskaņu, dzīvesprieku un radošu garu. «Mākslinieces romantiskais skatījums viegli saredzams arī šīs izstādes darbos. Tajā var apskatīt grāmatu ilustrācijas, kas darinātas ofortā – Lūcijas Zamaičas «Es, Lucij Zamaič, un mani vārdi» un Jura Helda «Uz aizmūžiem» dzeju krājumam. Jau ilgāku laiku māksliniece grāmatu noformējumos labprātāk izmanto akvareli vai tušas zīmējumus. Tādas ir ilustrācijas Justeina Gordera «Ziemassvētku noslēpumam», kas dienas gaismu ieraudzīja 2000. gadā un kurā māksliniece ļaujas fantāzijai un krāsu priekam, uzburot rakstnieka pasakas filozofiskos zemtekstus. Savukārt somu rakstnieces Lēnas Krūnas «Tainaras» ilustrācijās viņa pielietojusi grafikas tehniku un zīmējuma apvienojuma iespējas. «Tīrs» zīmējums skatāms Margaritas Grietēnas, īstajā vārdā Inga Jēruma, dāmu detektīva «Nemaz nav jābūt Monikai» notikumu atainojumos skatāmā veidā,» stāsta M.Brancis.
Viņš arī stāsta, ja A.Jansone-Zirnīte nav Rīgā, tad dzīvo Burtniekos, kur viņa ir īsta kultūras dvēsele. «Atcerēsimies rokoperas «Lāčplēsis» pirmuzvedumu 1988. gada 24. jūnijā, kura iniciatori un organizētāji bija Jelgavas viešņa un dzejnieks Pēteris Zirnītis. Starp citu, A. Jansone-Zirnīte ir parūpējusies, lai šo notikumu iemūžinātu grāmatā «Laikam klāt laiks» (apgāds «Mansards»). Burtniekiem viņa darinājusi ne vienu vien izdevumu, arī atklātņu komplektu «Burtnieku teikas», daļa šo zīmējumu redzama izstādē oriģinālā,» tā M.Brancis. Jāpiebilst, ka ekspozīcija papildināta ar mākslinieces pāris akvareļiem – ziedu gleznojumiem.
Foto: no JZB mājas lapas