Ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko situāciju valstī, kā arī to, ka tuvākajos divos gados šī situācija būtiski neuzlabosies, arī turpmāk ģimenes valsts pabalsti tiks izmaksāti ierobežotā – astoņu latu – apmērā par ikvienu bērnu, paredz informatīvajā ziņojumā «Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību» ietvertā informācija, ar kuru Labklājības ministrija (LM) iepazīstināja valdību.
Tai pat laikā ziņojumā uzsvērts, ka turpmāk tomēr nedrīkst šo pabalstu samazināt vai atcelt.
Tāpat valdība arī atbalsta, ka vecāku pabalsta izmaksa strādājošajiem vecākiem 50% apmērā ir turpināma par visiem bērniem, kas dzimuši līdz 2009. gada 2. maijam.
Turklāt, ņemot vērā valsts budžeta interešu nodrošināšanas nepieciešamību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kā arī citu personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu realizācijas nepieciešamību, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi – izmaksājamajam slimības pabalstam, maternitātes pabalstam, paternitātes pabalstam, vecāku pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieka pabalstam – ir saglabājami un turpināmi.
Normas, kas nosaka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumus, tostarp izmaksājamā slimības pabalsta un piešķiramā bezdarbnieka pabalsta ierobežojumus no 2010. gada 1. janvāra, pieņemtas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanai, jo ievērojamā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās liedz valstij garantēt tādu sociālā nodrošinājuma kopumu, kāds bija noteikts ekonomiskās izaugsmes gados.
Neveicot pasākumus situācijas risināšanai, tiktu ietekmēta valsts spēja īstenot tiesības uz citu personu sociālo nodrošinājumu un garantēt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju, skaidro LM. Minētā valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežošana ir veikta šīs situācijas risināšanai un atsver to, ka netiek nodrošinātas tiesības, uz kuru īstenošanu personas paļāvās. Līdz ar to normas, kas nosaka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumus, nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, norāda ministrija.
Informatīvajā ziņojumā LM arī skaidro, ka iepriekš bija paredzēti vēl lielāki līdzekļu taupības pasākumi, ņemot vērā pensiju samazinājumus. Taču patlaban, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu pensiju lietā, papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi laika posmā no 2009. gada 1.jūlija līdz 2010. gada 31. janvārim veikto pensiju ieturējumu atmaksai ir 73,7 miljoni latu. Atceļot ierobežojumu piemērošanu pensijām ar 2009. gada februāri, papildu ir nepieciešami finanšu līdzekļi 2010. gadā 110,9 miljoni latu.
LM atzīst, ka viens no iemesliem šādam Satversmes tiesas lēmumam ir tas, ka likumprojekts «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam» tika izstrādāts steigā, nepārdomāti un tika attiecināts uz visiem pensionāriem vienādi, tādējādi pakļaujot samazinājumam arī zemās pensijas.
Saskaņā ar likumu «Par valsts budžetu 2010. gadam» speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 1,19 miljardu latu apmērā, izdevumi – 1,36 miljardu latu, bet budžeta deficīts plānots 170,1 miljons latu.
Tomēr faktiski speciālā budžeta izdevumi un deficīts būs ievērojami lielāki, jo atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam 2010. gadā tiks veikta pensiju ieturējumu atmaksa, norāda LM.
Līdz ar to sagaidāms, ka speciālā budžeta līdzekļu deficīts 2010. gadā sasniegs 354,6 miljonus latu un uzkrājums līdz šā gada beigām samazināsies līdz 383,1 miljonam latu jeb gandrīz uz pusi, salīdzinot ar gada sākumu.
LETA
16.7 °C,
5.9 m/s,
66.3 % 
16.7 °C,
5.9 m/s,
66.3 %