Jelgavā mākslas vingrošana kā sporta veids pastāv apmēram gadus piecus, bet pēdējos divos gados meiteņu interese par šo sporta veidu augusi tik ļoti, ka treneres pat nav varējušas uzņemt visas vingrot gribētājas. Šobrīd ar mākslas vingrošanu nodarbojas ap simts meiteņu, bet tikai maza daļiņa no viņām to dara sportisko rezultātu dēļ un alkst piedalīties ne vien Latvijas, bet arī starptautiskās sacensībās.
Mākslas vingrošanas trenere Irina Smelova norāda, ka mākslas vingrošana ir skaists, bet ļoti grūts sporta veids – ne visas meitenes var izturēt lielo fizisko slodzi un ne visām tas padodas. «Šis ir sporta veids, kurā ļoti svarīgi, lai ir dabas dotības – plastika, lokanība, laba līdzsvara sajūta, skaists, slaids ķermenis,» stāsta trenere. Tāpēc parasti tieši pēc pirmā gada vērojams vislielākais atbirums – meitenes saprot, ka tas nav viņām pa spēkam –, bet I.Smelova norāda, ka visos sporta veidos apmēram pēc pirmā treniņu gada izkristalizējas, kurš būs palicējs, kurš – promgājējs.
Arī Latvijas čempionāts ir «liels dīķis» Pagaidām jelgavniecēm šajā sporta veidā nav pārāk augstu sasniegumu, un centrālās sacensības ir Latvijas čempionāts. Tiesa, spējīgākās un talantīgākās meitenes piedalās arī starptautiskās sacensībās, piemēram, citu valstu čempionātos un «Baltijas puķē», kas nedēļas nogalē notika Jelgavā. Profesionālajā programmā šogad startēja sešas Jelgavas vingrotājas. Vislielākās cerības nākotnē trenere saista ar Karolīnu Mizūni, kura vērienīgajās sacensībās ieguva 2. vietu. Jāpiebilst, ka jaunākajā grupā labi nostartēja arī Anna Murikova – viņai 1. vieta – un Alise Lazareva – viņai 3. vieta. Savukārt tām meitenēm, kuras ar mākslas vingrošanu nodarbojas tikai, lai uzlabotu savu fizisko sagatavotību, ir iespēja sevi parādīt klubu sacensībās, kas arī iekļautas «Baltijas puķes» programmā. Kopumā sacensībās, kas ir vienas no lielākajām Latvijā, piedalījās 270 vingrotājas no visām Baltijas valstīm.
Pirmais priekšmets – aukla I.Smelova stāsta, ka vispirms meitenes apgūst vingrošanas pamatus, bet tikai pēc tam sāk trenēties ar priekšmetiem. Pirmajos divos treniņu gados viņas apgūst auklu, bet pakāpeniski mācās vingrojumus arī ar bumbu, apli, vālēm un lentu. Trenere novērojusi, ka meitenēm vislabāk tīk tieši vingrojumi ar bumbu, vālēm un apli. Jāpiebilst, ka profesionālai vingrotājai jābūt daudzpusīgai un vienlīdz labi jāpārvalda visi priekšmeti, jo sacensībās ir jāizpilda vai nu visi, vai arī daži izlozes kārtībā. Šajā ziņā atlaides ir tikai iesācējām, jo viņām pirmajos gados vingrojuma programmu veido tikai ar auklu.
Jauniešu sporta veids Trenere stāsta, ka uzņem audzēknes no četru gadu vecuma un šajā vecumā ir ļoti daudz gribētāju. Tiesa, vecāki vēlas vest uz nodarbībām arī savas trīsarpus gadus vecās meitiņas un pat jaunākas, bet I.Smelova uzsver, ka tas tomēr ir par agru. Tā nu sanāk, ka ar mākslas vingrošanu nodarbojas tikai jaunietes, jo lielākoties pat tās, kas spēj izturēt lielo slodzi, šo nodarbi pamet līdz ar vidusskolas absolvēšanu. «Tā nav tikai Jelgavā, tā ir normāla pasaules prakse,» piebilst trenere.
1 °C,
7.3 m/s,
92.6 % 
1 °C,
7.3 m/s,
92.6 %