15.7 °C, 0.6 m/s, 94.6 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaSpīdolieši sāk svinēt 20 gadu jubileju
Spīdolieši sāk svinēt 20 gadu jubileju
28/01/2010

«Latvijas armijā iestājos 2004. gada rudenī un savu izvēli tik tiešām nenožēloju. Te katra diena ir interesanta. Esmu šāvusi ar AK4, granātmetēju, ložmetēju un apmācījusi arī citus. 2006. gadā dienēju misijā Irākā, no vecākiem to slēpu līdz pēdējam – psiholoģiski grūti, taču izturēju,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas absolvente jelgavniece Liene Grīnvalde, kura šobrīd dienē Latvijas armijā.

Ritma Gaidamoviča

«Latvijas armijā iestājos 2004. gada rudenī un savu
izvēli tik tiešām nenožēloju. Te katra diena ir interesanta. Esmu
šāvusi ar AK4, granātmetēju, ložmetēju un apmācījusi arī citus.
2006. gadā dienēju misijā Irākā, no vecākiem to slēpu līdz pēdējam
– psiholoģiski grūti, taču izturēju,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas
absolvente jelgavniece Liene Grīnvalde, kura šobrīd dienē Latvijas
armijā.

Šodien Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā atgriezušies vairāk nekā 20
absolventi, tostarp studenti, banku darbinieks, nevalstisko
organizāciju pārstāvis, mūziķis un citi, kuri dažādās klasēs
stāstīja par savām ikdienas gaitām. Viena no interesantākajām
stundām bija 8.a klases skolēniem, pie kuriem viesojās 2004. gada
absolvente L.Grīnvalde, kas šobrīd dien Latvijas armijā. Portāls
http://www.jelgavasvestnesis.lv/ novēroja, ka
skolēniem patiesi interesēja militārās lietas, jo īpaši puišiem.
«Var just, ka skolēni saskatījušies filmas un spēlējuši dažādas
datorspēles, kurās šauj. Zināšanas par šaujamieročiem viņiem ir
augstā līmenī,» vērtē L.Grīnvalde. «Vai jums ir M4, AK 43? Cik
daudz tanku ir Latvijas armijai?» šādus jautājumus jaunieši uzdeva
L.Grīnvaldei. Viņa stāstīja, ar kādiem ieročiem pati šāvusi un, kā
pati smej, jociņu par Latvijas tankiem no dzīves. «Mums ir trīs
tanki, bet viens iet un nešauj, otrs neiet un šauj, trešais… nu
tāds,» tā L.Grīnvalde. Stundā izskanējuši arī dažādi jautājumi par
sadzīviskiem apstākļiem, meitenes personisko dzīvi, ko teikuši
vecāki par izvēli dienēt armijā, cik viegli vai grūti psiholoģiski
pēc Irākas brauciena, kā ar dzērājiem armijā un citi. L.Grīnvalde
atklāj, ka, atgriežoties mājās no Irākas, pirmā nedēļa bijusi
psiholoģiski grūta, jo, dzirdot mazāko troksnīti, bija bail par
notiekoši un tika meklēts ierocis. Viņa šobrīd pārgājusi dienēt
Latvijas armijas medicīnas vadā un ir paramediķe, bet pirms tam
dienējusi 2. kājnieku bataljonā. Jāpiebilst, ka arī L.Grīnvaldes
māsa Aiga dienē armijā.

Par savu darba pieredzi ar skolēniem dalījās arī absolvente
Laura Cunska-Āboma, kura šobrīd strādā Lielbritānijas vēstniecībā
Latvijā Politiskajā nodaļā. Stundu skolā vadīja arī grupas «Gain
Fast» ģitārists Uldis Beitiņš, Alsungas mācītājs Mihails
Volohovs.

Bet 29. janvārī un 1. februārī visu klašu stundu sarakstos
iekļauta īpaša stunda – Spīdolas ģimnāzijas vēstures stunda, kurā
skolas direktore Ilze Vilkārse un vēstures skolotāja Inese Koha
stāstīs par skolas vēsturi. «Pagājušajā gadā nolēmām, ka mums
jāveido skolas muzejs, šobrīd gan nav telpu, kur to ierīkot. Bet pa
šo laiku ir iekrāti materiāli, ar kuriem tad arī skolēni varēs
iepazīties šajās īpašajās vēstures stundās,» stāsta direktores
vietniece. 29. janvārī no pulksten 18 līdz 22 skolā paredzēta arī
Spīdolas dienas balle, uz kuru aicināti kā skolēni, tā
absolventi.

Bet Spīdolas dienā, 2. februārī, gaidāmas īstās svinības.
Pulksten 13 Jelgavas kultūras namā tiks atklāta Spīdolas ģimnāzijas
audzēkņu mākslas darbu izstāde. R.Tīrumniece zina teikt, ka tajā
būs vērtējamas dažādas lietas, ko skolēni veidojuši vizuālās
mākslas stundās. Pašlaik arī top kāds īpašs darbs, kas tiek turēts
noslēpumā. Bet pulksten 14 pilsētas vadība, bijušie skolas
direktori, skolēnu vecāki, absolventi un skolēni aicināti uz svētku
koncertu. «Tajā uzstāsies visi mūsu skolas kolektīvi, dziedātāji un
dejotāji. Koncerts būs kā vēsturisks atskats uz to, kā skola sākusi
darbu, pakāpeniski šķetinot domu, ka skola ir vieta, kur mainīties,
kur draudzēties, iemīlēties un atgriezties. Pastāstīt par vēsturi
esam uzaicinājuši arī bijušos skolas direktorus Andri Tomašūnu un
Gunāru Kurloviču,» tā direktores vietniece. Tradicionāli šajā
svētku dienā tiks noteikts arī «Gada skolēns» un «Gada skolotājs».
R.Tīrumniece stāsta, ka šobrīd uz «Gada skolēna» titulu pretendē
astoņi Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, bet uz «Gada skolotāju» titulu
– pieci skolotāji. «Šobrīd izvirzītie skolēni un skolotāji aizpilda
speciālas anketas, kurās viņi norāda labos darbus, ko paveikuši,
lai pretendētu uz šo titulu, un pēc to izskatīšanas skolas vadība
nolems, kuri būs uzvarētāji,» stāsta direktores vietniece.

Savukārt svētku nedēļas noslēgumā, 3. februārī, skolā viesosies
sadraudzības skolu vadība no Vācijas un Igaunijas, ar kuriem
sadarbība veidojusies tikpat ilgi, cik pastāv skola.

Taču pavisam jauna tradīcija tiks iedibināta 23. oktobrī –
Spīdolas ģimnāzija savus absolventus aicinās uz pirmo absolventu
salidojumu.

Foto: Ivars Veiliņš