LLU aulā 22. janvārī pulcējās augstskolas akadēmiskā saime, lai uzklausītu 11 mācībspēku ziņojumus par tēmu «Kvalitatīvas studijas», ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Sandra Šteinerte.
Ritma Gaidamoviča
Ar pirmo ziņojumu «Moduļu sistēmas ietekme uz studiju kvalitāti» uzstājās Meža fakultātes (MF) dekāns Dagnis Dubrovskis, kurš dalījās piecu gadu pieredzē par moduļu sistēmas realizēšanu fakultātē. Moduļu sistēma MF ieviesta 2004./2005.studiju gadā un šobrīd veiksmīgi tiek lietota 3.,4.kursa studentu apmācībai. Par moduļu sistēmas priekšrocībām D.Dubrovskis minēja studentu mobilitāti (izmantojot ERASMUS apmaiņas programmas), intensīvāku studiju darbu, kas veicina studenta koncentrēšanos uz vienu studiju kursu un veiksmīgāku iespēju ievērot studiju kursu pēctecību. Referents norādīja, ka sistēmas trūkumi ir mācībspēku pārslodze, realizējot vairākus studiju kursus paralēli un studentu nespēja operatīvi pielāgoties moduļu sistēmai 3.kursā, pirmo reizi studējot šādā veidā.
Informācijas tehnoloģijas fakultātes (ITF) Matemātikas katedras lektore Anna Vintere referātā «Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanas veidi studiju procesa intensificēšanai un kvalitātes uzlabošanai» akcentēja funkcijas, kādas studiju procesā veic moderno tehnoloģiju izmantošana, kas galvenokārt ir atbalsta vai asistēšanas funkcija. A.Vintere atzina, ka augstākās matemātikas pamatkursā IKT var izmantot tikai kā atbalstu, nevis pamatzināšanu pakāpenisku veidošanu, kā to dara e – mācībās, kur tiek veidoti speciāli materiāli, lai students studiju kursus varētu apgūt patstāvīgi, soli pa solim. A.Vintere ieteica organizēt diskusijas un mēneša seminārus par IKT izmantošanu studiju procesā.
LLU Informatīvo sistēmu nodaļas vadītāja Sandra Sproģe konferencē uzstājās ar lasījumu «Kvalitātes modelis studiju programmu pašnovērtēšanai», kur akcentēja fakultāšu pašnovērtējumu ziņojumu nozīmi iekšējās un ārējās kvalitātes vērtēšanai. S.Sproģe akcentēja, ka pašnovērtējuma ziņojumiem ir patvaļīga (nav vienota) struktūra un netiek nodalīti ziņojumi dažādām studiju programmām. Tāpat referente uzskaitīja iespējas, kā labāk realizēt ziņojumu publisku pieejamību, kā arī piedāvāja kvalitātes modeli, kā turpmāk varētu veikt pašnovērtējumu ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu.
Ekonomikas fakultātes (EF) profesore Baiba Rivža konferencē lasīja referātu «Studiju kvalitātes saglabāšana maģistra studijās LLU EF», kur demonstrēja maģistrantu aptaujas datus par izmaiņām studiju procesā pēc augstskolas finanšu resursu samazinājuma 2009.gadā. 53,5 procenti maģistrantu izjūt izmaiņas studiju nodrošinājumā, norādot, ka pieejami krietni mazāk izdales materiālu, bet 34,9 procenti studentu norādīja uz izmaiņām pasniedzēju attieksmē, kas kļuvusi noraidošāka. 74 procenti aptaujāto atzīmē, ka krīze līdz šim studiju kvalitāti nav būtiski ietekmējusi, tomēr norāda, ka manāmas bažas gan studentu, gan mācībspēku vidū par fakultātes un visas universitātes nākotni. 88,4 procenti aptaujāto maģistrantu uzskata, ka taupīt augstskolas resursus uz mācībspēkiem nedrīkst, jo, samazinot algas, pasniedzējiem zudīs motivācija strādāt.
Latvijas Universitātes (LU) Karjeras centra pārstāve Agita Šmitiņa prezentēja daļu no sava promocijas darba par studiju pārtraukšanas iemesliem LU. Viņa prezentācijā norādīja, ka studentu atbirums norāda uz augstskolas kvalitāti, studentu vajadzību izpratni un augstskolas reputāciju. Vienu no problēmām A.Šmitiņa norādīja aprēķinu trūkumu par to, cik augstskolai izmaksā viena neabsolvējuša studenta izglītošana, kas ir valsts līdzekļu tērēšana bez rezultāta. Tāpat referente norādīja, ka galvenie iemesli, kāpēc studenti pamet studijas, ir vilšanās augstskolā, apjukums par savu izvēli un grūtības iekļauties darba tirgū.
Konferences noslēgumā uzstājās Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss ar ziņojumu «Mācībspēks studenta vērtējumā: LLU ikgadējās aptaujas rezultāti», kur akcentēja galvenās tendences mācībspēku vērtējumā trīs gadu griezumā. Anketēšana notiek katru gadu, kur studentam mācībspēks jānovērtē desmit pozīcijās piecu baļļu sistēmā. Pēc studentu vērtējuma LLU mācībspēku stiprās puses ir studiju kursa pilnīga pārzināšana, iepazīstināšana ar mācību priekšmeta saturu un objektīva vērtēšana. Šīs pozīcijas studenti vērtē vidēji 4,5 baļļu vērtībā, savukārt par vājajām pusēm uzskata oratora prasmju, efektīvu mācību metožu lietošanas trūkumu un nespēju radīt interesi par konkrēto studiju priekšmetu. Šos aspektus jauniešu vidēji vērtē ar 3,8 ballēm. V.Bariss atzīst, ka ar katru gadu studenti, aizpildot anketas, kļūst aizvien kritiskāki un nekautrējas norādīt mācībspēku nepilnības.
Studenti norāda, ka galvenās problēmas studiju darbā ir studiju priekšmetu satura dublēšanās un neveiksmīga studiju kursu pēctecība, kā arī svešvalodu, fizikas un matemātikas kursu apguvē studiju kursa klausītāju nedalīšana atbilstoši zināšanu līmeņiem un atsevišķās studiju programmās – mūsdienu prasībām neatbilstošs praktisko darbu tehniskais nodrošinājums.
LLU rektors profesors Juris Skujāns atzīst, ka ikgadējā metodiskā konference ir iespēja izvērtēt un saprast, ko uzlabot studiju procesā, lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā nezaudētu studentus.
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 % 
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 %