Latvijā

Šā gada ziemas mēneši pēdējo vairāk nekā 15 gadu laikā ir līdz šim aukstākā ziema, un, kā prognozē sinoptiķi, ziema tuvākajā laikā nebeigsies.

Šā gada ziemas mēneši pēdējo vairāk
nekā 15 gadu laikā ir līdz šim aukstākā ziema, un, kā prognozē
sinoptiķi, ziema tuvākajā laikā nebeigsies.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūras (LVĢMA) Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna aģentūrai
LETA stāstīja, ka ziema šogad vēl nav beigusies, tādēļ kopsavilkumu
par visu ziemu vēl ir pāragri prognozēt, taču līdz šim brīdim šī
ziema ir aukstākā ziema pēdējo 16 līdz 19 gadu laikā.

Pēdējos vairāk nekā 15 gadus ziemas periods ir
bijis virs klimatiskās normas, kad vidējā gaisa temperatūra ir
mīnus pieci grādi pēc Celsija skalas, taču šogad ziemas vidējā
gaisa temperatūra varētu būt nedaudz zem normas.

«Tuvākajā laikā ziema turpināsies, un agrs
pavasaris nav gaidāms. Pēc deviņām desmit dienām sals nedaudz
pierims un jūras piekrastē gaisa temperatūra varētu sasniegt plus
vienu grādu pēc Celsija skalas, taču tas nenozīmē, ka visā Latvijā
iestāsies silts laiks, jo arī februārī temperatūra būs zem nulles,»
vēstīja Vīksna.

Tuvākajās dienās gaidāms stiprs sals, kad
Ziemeļlatvijas austrumos gaisa temperatūra var noslīdēt līdz pat
mīnus 29 grādiem, kas būtu zemākā gaisa temperatūra, kas šoziem
piedzīvota.

Jau šonakt Latvijā vietām gaisa temperatūra
noslīdēja līdz mīnus 20 grādiem, vietām sasniedzot pat mīnus 21
grādu pēc Celsija skalas. Arī turpmākās naktis uz sestdienu,
svētdienu un pirmdienu solās būt ļoti aukstas. Nākamās nedēļas
vidū, kad gaidāms neliels sniegs, kļūs nedaudz siltāks, informēja
Vīksna.

Kopš janvāra sākuma visā Latvijā ir ilgstošs
sals. Pēdējie atkušņi jūras piekrastē bija vērojami 4. janvārī un
5. janvārī. 4. janvārī jūras piekrastē – Ainažos, Skultē, Kolkā,
Liepājā un Pāvilostā – gaisa temperatūra bija no nulles līdz plus
vienam grādam, savukārt 5. janvārī nulle grādi bija tikai
Pāvilostā, un kopš šī datuma līdz šim brīdim Latvijā nav bijusi
pozitīva gaisa temperatūra.

Kā ziņots, pateicoties Latvijā
valdošajam salam, ūdenstilpēs ledus sega kļūst aizvien biezāka.
Daugavā posmā līdz Jēkabpilij ledus segas biezums ir
18-37 centimetri (cm), Lielupē posmā no
Staļģenes līdz Jelgavai 28-30 cm, Mēmelē ap 25 cm, Aiviekstē 25-55
cm, bet Dubnā 18 cm.

Pieturoties salam, ledus sega veidojas arī
Rīgas līcī un Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Taču ledus
joprojām ir ļoti šaurā joslā seklūdens zonā. Straujāku jūras
aizsalšanu kavē mēreni stiprais dienvidaustrumu vējš, kas veicina
viļņošanos un ūdens sajaukšanos.

LETA