Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka nākamajā mācību gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās samazināsies par trim procentiem un kopā būs 25 738 vietas. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) nākamgad būs par 267 vietām mazāk. LLU Mācību prorektors Arnis Mugurēvičs norāda – tas, kurās programmās samazināsies budžeta vietu skaits, būs zināms nākammēnes.
Ritma Gaidamoviča
A.Mugurēvičs stāsta, ka studiju vietām no valsts budžeta līdzekļiem piešķirti 5,3 miljonu latu un tas ir mazāk nekā pērn. «Pagājušajā studiju gadā mēs šim mērķim saņēmām aptuveni 6,25 miljonus, bet šogad tikai 5,3. Tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā LLU būs par 267 budžeta vietām mazāk, tas ir – 2737 vietas. Jāpiebilst, ka samazinājums attieksies uz pilnīgi visiem līmeņiem – bakalaura, profesionālām studiju programmām, maģistra un doktorantūras programmām. Par to, cik vietas tiks noņemtas, lemsim februārī Senāta sēdē. Skaidrs gan tas, ka vietu skaits nesamazināsies lauksaimniecības programmās, bet samazinājums noteikti būs sociālajās zinātnēs un pedagoģijā. Protams, tas viss ir slikti. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, kas šobrīd ir diezgan smaga, tas ir zaudējums,» skaidro A.Mugurēvičs. Jāpiebilst, ka Zemkopības ministrija piedāvājusi LLU samazināt studiju vietu skaitu nozarēs, kas tai nav prioritāras, piemēram, sociālās zinātnes, saglabājot studiju vietu skaitu inženierzinātnēs un nedaudz palielinot studiju vietu skaitu lauksaimniecības zinātnēs.
Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe informē, ka Latvijas augstskolās šogad tiks piešķirtas kopā 25 738 budžeta vietas. Kopumā šim mērķim no valsts budžeta augstskolām tiks piešķirti 50,3 miljoni latu, tajā skaitā – 30,2 miljoni latu IZM augstskolām, 10,3 miljoni latu Veselības ministrijas padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei, 5,3 miljoni latu Zemkopības ministrijas padotībā esošajai LLU, bet 4,5 miljoni latu Kultūras ministrijas augstskolām.
Ministre Tatjana Koķe uzsver, ka šāds budžeta vietu skaits kopumā saglabā izglītības pieejamību līdzšinējā līmenī un nodrošina iespēju studēt valsts finansētās studiju vietās noteiktam vidusskolas absolventu īpatsvaram, jo īpaši ņemot vērā arī demogrāfiskās tendences, jo, piemēram, 2007./2008. mācību gadā vidusskolas 12. klašu skolēnu skaits bija apmēram 18 tūkstoši, bet 2008./2009. mācību jau par tūkstoti mazāks, un prognozes neliecina, ka tuvāko gadu laikā tas palielināsies.
Savukārt saistībā ar izglītības kvalitāti T.Koķe akcentē, ka gan iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā veiktas vērā ņemamas investīcijas augstākajā izglītībā, uzlabojot infrastruktūru, studiju programmas, bibliotēkas un citas vietas, turklāt ES struktūrfondu līdzekļi gan studentu stipendijām, gan infrastruktūras uzlabošanai un citām lietām vēl nozīmīgākā apjomā tiek un tiks nodrošināti šajā periodā no 2007. līdz 2013. gadam.
16.5 °C,
0.5 m/s,
93.1 % 
16.5 °C,
0.5 m/s,
93.1 %