Pilsētā

Andris Rāviņš,
Jelgavas domes priekšsēdētājs:

«Biju klāt «Koru karu» pirmajā raidījumā
un ar īpašām izjūtām un saviļņojumu klātienē turēju īkšķus par
mūsējiem finālā. Esmu gandarīts, ka pilsētā izveidojies
vēl viens stiprs, talantīgs koris, kas nes Jelgavas vārdu. Šo
trīs mēnešu laikā koris ir pārsteidzis ar savu darba sparu,
neatlaidību un vēlmi uzvarēt. Tas, ka koris tika līdz finālam,
izturot sīvu konkurenci, dara godu pašiem dziedātājiem, visiem
jelgavniekiem un pilsētai. Turklāt mūsu korim bija divtik grūti, jo
tā nebija tikai cīņa par skatītāju simpātijām un uzvaru vien
–jelgavniekiem vairāk nekā citiem koriem ik raidījumu nācās
pacīnīties arī ar žūriju. Novēlu kora dalībniekiem nezaudēt
dziedātprieku un turpināt attīstīties, ļaujot arī turpmāk savus
priekšnesumus baudīt visiem, kas šo kori ir iemīlējuši
un atbalstījuši balsojot.»

Māra
Zustrupa, Noras Bumbieres māsa:

«Mūsu korim bija ļoti augsts līmenis,
tādu vēl manīju tikai Rīgas korim. Neapšaubāmi, arī
Madonas koris uz beigām parādīja labu sniegumu, taču iesākumā bija
reizes, kad viņiem gāja diezgan slikti. Es gribētu mūsu kori izcelt
un uzslavēt viņu vokālo apdari priekšnesumos un balsu salikumu. Tik
kolosāli balsis var salikt tikai cilvēks, kurš mīl mūziku un ir
iekšā tajā ar rokām, kājām un sirdi. Manuprāt, Ingus Leilands tāds
ir. Mūsu koristi šovā bija iekšā ar visu sirdi un dvēseli, atlika
darbus un mācības, dienām un naktīm mēģināja. Jāuzteic arī Annika
Andersone, kurai šoreiz bija smags uzdevums – salikt dejas soļus un
izveidot priekšnesumu tā, lai dziedātāji kustētos, bet
nebūtu aizelsušies, un to visu iemācīt nepratējiem. Tāpat gribu
teikt paldies Anitai Lieknai par viņas uzņēmību visu novest līdz
galam. Saskaņoties ar Rīgas administrāciju, kori un vēl mākslinieku
Žoržu – tas nebija viegls darbs. Esmu priecīga, ka jelgavniekiem
izdevās tikt līdz finālam un mēs esam atzīti par otru labāko kori
šajā projektā. Esmu bezgala pateicīga koristiem, kuri uzņēmās šo
darbu, jo mērķis diemžēl viņiem nebija tik pateicīgs kā pārējiem
koriem, jo sirdis skatītājiem kūst par dzīvām dvēselēm, īpaši
bērniem. Taču es ar kori runāju, ka par bērniem un slimajiem
cilvēkiem tomēr jādomā valstij. Protams, būtu bijis ļoti labi, ja
tautai izdotos uzcelt šo pieminekli. Jau šobrīd pateicos
ziedotājiem, kuri zvanīja pa ziedojumu tālruni manas māsas
piemineklim. Tur mums izdevās savākt 532 latus. Summa nav liela,
taču paldies cilvēkiem, kuri ziedoja. Jā, esmu dzirdējusi viedokli
– cik var vākt to naudu, vai tad šis piemineklis būs no zelta.
Gribu pateikt, ka vasaras koncertu tūrē mēs naudu nevācām,
bet gan tikai prezentējām pieminekļa skices. Noteikti
paldies arī Jelgavas korim, kurš devis vislielāko ieguldījumu un
piemineklim no labdarības raidījuma saņēma 3801
latu. Šo naudu gan vēl neesam saņēmuši. Par nožēlu gan
jāatzīst, ka, neskatoties uz to, ka piemineklim kopumā savākti
vairāk nekā 4000 lati, vēl pietrūkst, jo lētākais piemineklis
izmaksā 8000 latus. Katrā gadījumā Noras Bumbieres fonds nemetīs
plinti krūmos un centīsies īstenot šo ideju līdz galam, domājot par
citiem variantiem, kur iegūt naudu.»

Mintauts
Buškevics, aģentūras «Kultūra»
direktors:

«Manuprāt, Jelgavas koris augstu
vērtējams, jo sevišķi kora solisti. Mūsu korī bija daudz spilgtu
vokālistu. Ja koris ar savu sniegumu ticis līdz šova finālam, tad,
manuprāt, tas ir liels panākums, arī pilsētas popularizēšana. Jā,
pietrūka mums galvenās balvas, taču Jelgavas koris ir finālisti –
tas tiešām ir augsts panākums. Runājot par kora vadītāju Žoržu
Siksnu – viņš ir dziedātājs un solists, slavenība. Un visām
slavenībām ir savas ambīcijas, šoreiz šķiet, ka tas mūs korim šovā
ne tik daudz palīdzēja. Lai vai kā, mēs tomēr esam finālisti un, kā
Ints Teterovskis teica, saņemam par 20 kilogramiem mazāk šokolādes.
Koris popularizēja pilsētu. Arī skatītāji balsoja un novērtēja mūsu
kori. Šobrīd gan vēl neesmu runājis ar kora pārstāvjiem, taču
drīzumā tiks risināts jautājums par Jelgavas kora uzstāšanos arī
Jelgavā.»

Ināra
Puķīte, Jelgavas Mūzikas vidusskolas
direktora vietniece:

«Man patika abi kori finālā – gan
Jelgavas, gan Madonas. Mūsu koristiem bija profesionāls sniegums,
kuru tiešām patīkami klausīties. Šķiet, par to visu jāsaka paldies
kormeistaram Ingum Leilandam un kora vadītājam Žoržam Siksnam.
Žoržs ir mans skolas biedrs, blakus kabinetos mācījāmies, un šajā
šovā man bija patiess prieks viņu redzēt citādākā izpausmē. Jā,
Jelgavas koris lielākoties izvēlējās dziesmas no Noras Bumbieres
repertuāra, jo tas sasaucās ar viņu mērķi. Tas nebija slikti, taču
pārējiem koriem bija daudzveidīgāki priekšnesumi. Domāju, ka abus
finālistus nevar vērtēt pēc vienas mērauklas, jo viņiem bija dažādi
mērķi. Man vēl patika Preiļu koris un Ilona Bagele, kuri šovam
gatavoja interesantus priekšnesumus. Runājot par solistiem –
prieks, jo viņi ir mācījušies mūsu skolā. Anete šeit spēlēja
flautu, Katrīne beidza vokālistus, arī Madara un citi mūsu
audzēkņi, tāpēc vien man bija liela interese skatīties šo šovu un
pasekot līdzi audzēkņu sniegumam. Domāju, ka rezultātā vērtējums
mūsu korim ir labs un viņi jau nemaz nepalika bešā – ieguva vairāk
nekā 3000 latu. Lai mūsu korim veiksme
koncertos! Domāju, ka Jelgavā ne tādu vien kamerkori var uztaisīt,
jo te ir daudz talantīgu dziedātāju, to parādīja arī atlase
šovam.»