«50 – pēc skaitļiem šķiet daudz, taču īstenībā tāds brieduma laiks vien ir,» tā par Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra pusgadsimta jubileju, kas apritējusi Lāčplēša dienā, teic teātra režisors un direktors Arvīds Matisons. Par godu svētkiem, Alunāna teātris ielūdz uz vairākām izrādēm. Jau šodien, 22. novembrī, pulksten 16 ikviens aicināts Jelgavas kultūras namā noskatīties Bārija Konnora izrādi «Nav vērts raudāt».
Ritma Gaidamoviča
«45 gadus teātrī nostrādājusi režisore Lūcija Ņefedova, bet 40 gadus esmu nolauzis es pats. Lai arī kā mums pa šiem gadiem gājis, šķiet, ka spēku tik ilgi izturēt devis tieši Alunāna gars, kas ir tepat Jelgavā. Manuprāt, ja teātra nebūtu, tā būtu liela nodevība pret latviešu teātra pamatlicēju Ādolfu Alunānu. Tas būtu kauns mums kā aktieriem un arī pilsētai. Tas vien mums liek strādāt, lai kaunu viņam nedarītu. Mēs esam tā tautas daļa, kurai vienas dzīves laikā ļauts izdzīvot daudzu cilvēku dzīves, un tas ir bezgala skaisti un interesanti,» teic direktors, atzīstot, ka viņš ir uzticīgs Alunāna teātrim un kalpo tam, cik spēj. Tieši to viņš māca arī jaunajiem aktieriem – ticību teātrim, jo tikai tad var saņemt to gandarījumu, kas liek kāpt uz skatuves.
Jaunieši vēlas klasisko teātri
Pavisam šobrīd teātrī darbojas ap 70 aktieru. «Mēs atkal tuvojamies tam skaitlim, kāds tas bija agrākos laikos. Nevaru izskaidrot, taču notiek interesants process – cilvēki līp pie teātra. Ja vēl pirms laika uz teātri jaunie nāca tikai tad, ja viņus atveda aiz rokas vai ar lielu pierunāšanu, tad tagad viņi paši ierodas ar vēlmi strādāt. Kad viņiem jautāju, kāpēc šāda izvēle, atbilde lielākoties skan: «Mēs vēlamies darboties klasiskā teātrī.» Viņi vēlas nevis jaunos un modernos variantus, bet gan vecās vērtības. Protams, tas mūs patīkami izbrīna un priecē, ka jaunieši vēlas līdz ar mums apgūt teātra mākslu. Tā jau ir – nevar iznīcināt to, kas gadiem ilgi pastāvējis,» tā A.Matisons.
Teātrim traucē dzīves nestabilitāte
Viņš arī piebilst, ka lielais aktieru skaits neļauj režisoriem apstāties, jo visiem taču jādod darbs. «Jāteic gan, ka tagad darbi sokas vieglāk, jo gan man, gan režisorei Lūcijai Ņefedovai ir asistenti. Režisorei – Kristīne Zotova, man – Andris Bolmanis. Esam atraduši cilvēkus, kuru domāšana teātra laukā ir diezgan līdzīga, un darbā tas ir liels atbalsts,» atzīst direktors. Viņš gan min, ka teātrī neiztikt arī bez traucēkļiem. Un galvenais no tiem šobrīd ir dzīves nestabilitāte. «Nav kā agrāk, atnāc uz teātri, atslēdzies no ārpasaules. Šobrīd aktieri nespēj sadalīt laiku visam, ar ko dzīve mums gāžas virsū, nervozē un visu laiku ir vienā skriešanā. Diemžēl tas teātrim traucē strādāt,» atzīst direktors.
Svētki ar septiņām izrādēm un informatīvu CD
Neskatoties uz to, teātra direktors pārliecināts, ka Alunāna teātra aktieri ne ar ko neatšķiras no profesionālo teātru aktieriem. «Protams, ir mums talantīgi, mazāk talantīgi, taču ne sliktāki. Man ir iespēja redzēt visas izrādes, ko lielie teātri atved uz Jelgavu. Salīdzinot gribu teikt, ka mūsu izrādes nav sliktākas. Dažkārt pat interesantākas,» teic direktors.
Īpaši svētkiem teātris sagatavojis septiņu izrāžu ciklu un šobrīd top informatīvs CD, kurā būs atspoguļota teātra vēsture no 1959. gada. Viena jubilejas izrāde jau parādīta pagājušās nedēļas nogalē, bet nākamā gaidāma šodien. A.Matisons atzīst, ka septiņas – tas nav daudz. «Kad svinējām 20. un 25. dzimšanas dienu, tik izrādes arī parādījām. Šoreiz tā laika mums nav tik daudz, tāpēc rādīsim, kas ir mūsu spēkos. Galvenais, ka finālā dosim godu Alunānam un parādīsim latviešu pirmo opereti «Mucenieks un Muceniece», kas ir tāds dzīvs un humora pilns darbs,» tā A.Matisons, aicinot skatītājus apmeklēt svētku izrādes.
Foto: no Alunāna teātra arhīva
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrim – 50