Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un muzejā durvis vērusi un līdz 13. decembrim būs apskatāma izstāde «Bermontiāde Jelgavā un Jelgavas novadā». Izstāde ir muzeja darbinieku veltījums Bermontiādes atcerei. Tajā skatāmas dažādas šī notikuma vizuālās liecības – pastkartes, kartes, neskaitāmas fotogrāfijas un citas lietas.
Ritma Gaidamoviča
«Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir neparasti mainīga, daudziem sasniegumiem un traģiskiem notikumiem bagāta. Latvija pārdzīvoja divus karus, vairākas revolūcijas un okupācijas, piedzīvoja politisko liberālismu, autoritārismu un totalitārismu. Ieguva, pazaudēja un atkal ieguva savu valstisko neatkarību. Viena no spilgtākajām epizodēm latviešu nācijas vēsturiskajā apziņā bija Bermontiāde, kas norisinājās 1919. gada rudenī un ievadīja Brīvības cīņu noslēgumu, kā rezultātā 1920. gada februārī, beidzoties militārajai darbībai Latvijas teritorijā, Latvijas Republika reāli bija tapusi un uzvarēja nacionālā valstiskuma ideja,» teikts izstādes ievadrakstā. Tās autori – Gints Putiķis, Inese Stikute, Ivo Butkus un Aldis Barševskis.
Muzeja direktores vietnieks G.Putiķis stāsta, ka Rīgā daudz kur iekārtotas plašākas izstādes par Bermontiādi, taču mūsu muzejs šajā reizē uzsvaru licis tieši uz Jelgavas un Jelgavas novada teritoriju. Iekārtotā izstāde sadalīta četrās daļās. «Pirmajā daļā apskatāmi 1919. gada notikumi Latvijā – Brīvības cīņas un dažādas spilgtas epizodes no tām. Tai hronoloģiski seko Bermontiāde Jelgavā – fotogrāfijās aplūkojamas tās sekas un postījumi. Trešajā daļā skatītāji var iepazīties ar Lāčplēša pieminekļa vēsturi. Gan tā, no kura pāri palicis tikai fragments, gan jaunā pieminekļa tapšanas gaitu. Bet ceturtajā daļā, kas ir ļoti nozīmīga, skatītājiem iespējams iepazīties ar viena no Brīvības cīņu dalībnieku – 3. Jelgavas kājnieku pulka pulkvežleitnanta Artūra Heinriha Kēlera personīgajām mantām, dienesta gaitu aprakstu un citām viņa lietām. Tās mums sagādājis viņa dēls Juris Kēlers,» stāsta G.Putiķis.
Arī J.Kēlers piedalījās izstādes atklāšanā un portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzina, ka viņa tēva mantas esot daļa no Latvijas vēstures un, viņaprāt, muzejs ir pienācīgākā vieta, kur tās parādīt arī pārējiem. Jāpiebilst, ka 21. novembrī Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā tiks atklāta piemiņas plāksne A.H.Kēlertam.
Izstādē eksponēti materiāli no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Kara muzeja krājuma, kas sniedz jaunu informāciju par šī vēsturiskā notikuma militāri politisko nozīmi Jelgavā un Latvijas Republikā kopumā. Tāpat muzejs pateicas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona štāba rotas virsseržantam Ilgaram Puškevicam, kurš palīdzējis izstādes tapšanā, un J.Kēleram.
G.Putiķis piebilst, ka izstāde interesanta ar to, ka tajā vērojamas daudzas jaunas fotogrāfijas un lietas, kas līdz šim Bermontiādes izstādēs nekad nav eksponētas.
Izstādes apmeklētāja Velta Zjatkova atzina, ka izstāde tik tiešām ir ļoti interesanta. «Es pat izlasīju paziņojumu vecajā latviešu drukā. Ir interesanti paskatīties, kāda izskatījās Jelgava. Līdz šim daudz bildēs redzēti postījumi no kariem, taču te ir iespēja redzēt kādas briesmu lietas nodarīja Bermontiādes notikumi,» tā V.Zjatkova.
Pēc izstādes interesenti tikās lekcijā «Bermontiāde Jelgavā», kuru sagatavojis muzeja speciālists I.Butkus. «Tā ir videolekcija, kurā ir gan skatāmi, gan klausāmi materiāli. Tā iesākas ar 1918. gada 18. novembra notikumiem, pārejot pie Bermontiādes Jelgavā un Latvijā, apskatot to no dažādiem aspektiem,» tā G.Putiķis.
Foto: Ivars Veiliņš
4 °C,
0.6 m/s,
90.3 % 
4 °C,
0.6 m/s,
90.3 %