Nesen Garīgās mūzikas festivālā pirmatskaņots Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» diriģentes Līgas Celmas vokāli simfoniskais darbs «Jaunu bausli es jums dodu», bet jaunajā mūzikas festivālā «Arēna» – darbs kamersastāvam «Ceļā!». Taču L.Celmas vadītais meiteņu koris «Spīgo» līdztekus konkursiem un koncertiem īsteno arī vairāk nekā pirms gada izvirzīto mērķi – ierakstīt kompaktdisku. Darba procesā plāni nedaudz mainījušies, un nu «Spīgo» būs dubultdisks.
Ritma Gaidamoviča
«Novembris mums ir saspringts mēnesis. Jau sestdien, 7. novembrī, ar kori pirmo reizi dodamies uz Aloju, kur mūs kā vienu no labākiem Latvijā uzaicināja piedalīties jauno komponistu konkursā. Tajā piedalīsies teju visi Vidzemes kori, bet mēs būsim kā viesmākslinieki. Jaunie komponisti anonīmi iesnieguši savus darbus, bet kori tos izpildīs. Arī mēs gatavojam divus gabalus: bērnu dziesmu «Pasaciņa» un «Pūlis», kas ir tāda filosofiskāka. Bet pēc konkursa sniegsim koncertu, kurā dziedāsim gan savu a capella programmu, gan četras Pētera Butāna dziesmas,» stāsta L.Celma. Bet pēc nedēļas, 14. novembrī, mūsu meitenēm jādodas uz tradicionālo Emīla Dārziņa konkursu. «No rīta mēs piedalīsimies koru konkursā un izpildīsim Pētera Plakida dziesmu «Mīstat linus, mīstītāji», tautas dziesmu «Malni muni kumeļeņi» ar manis rakstītu apdari un jau sen zināmo manu kompozīciju «Līdz pošami miužeņami». Bet vakarā «Spīgo» piedalīsies kompozīciju konkursā. Tajā tiks dziedātas dažādu autoru jaunās dziesmas un skatītāji varēs lemt, vai tās iekļaujamas pieaugušo Dziesmu un deju svētku repertuārā,» tā diriģente. Viņa arī atklāj, ka «Spīgo» šobrīd vakara konkursam apgūst šonedēļ saņemto komponista Valta Pūces skaņdarbu. Arī L.Celma sagatavojusi ko pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem – viņas speciāli sacerēto dziesmu ar tautas dziesmas tekstu «Manu zīļu vainadziņu» izpildīs Latvijas Universitātes sieviešu koris «Minjona».
Pirmais disks teju gatavs Kaut arī pirms vairāk nekā gada «Spīgo» lielais mērķis un reizē cerība bija ierakstīt vienu jaunu kompaktdisku, apdomājot un pārcilājot repertuāru, nolemts, ka jātop diviem albumiem. «Grūti vienuviet salikt dziesmas bez pavadījuma ar dziesmām, kurām tas ir, jo mūsu repertuārs ir ļoti plašs. Lai tematiski tas saietu kopā, nolēmām, ka loģiskāk būs ierakstīt divus diskus. Pietiek mums dziesmu, lai ierakstītu disku ar a capella dziesmām, un reizē negribam zudībā laist skaņdarbus ar pavadījumu, tāpēc ierakstīsim dubultalbumu,» ideju pamato diriģente. Pirmajā diskā, kur iekļautas a capella dziesmas jeb dziesmas bez pavadījuma, vairums skaņdarbu studijā jau ir ierakstīti. «Šobrīd iedziedājušas esam arī tik pazīstamo «Ķekatu dziesmu», manas rakstītās «Līdz pošami miužeņami», «Vedību riti», dziesmu ar mana tēva (Agra Celma – red.) apdari «Viens gans nomira», Aldoņa Kalniņa «Pūti, pūti, ziemelīti», Jonasa Tamuļoņa dziesmu «Jūra» un citas līdz šim konkursos izskanējušas dziesmas. Taču ceram klāt pievienot arī «Mīstat linus, mīstītāji» un «Malni muni kumeļeņi». Atliktu tikai visu samiksēt, un būtu gatavs. Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un to, ka šajā gadā finanses tikpat kā izsmeltas, visticamāk, ka albums pie klausītājiem nonāks nākamgad,» saka L.Celma.
Otram CD jāmeklē pavadošais sastāvs Otrajā albumā koris plānojis ierakstīt dziesmas no sava pūra, kuras izpilda ar pavadījumu, un jau šobrīd sākts darbs arī pie tā – ierakstīta Boba Čilkota «Mazā džeza mesa». Tiks ierakstītas arī četras dziesmas no Pētera Butāna cikla. Jāpiebilst, ka tās īpašas ar to, ka tikai viena no šīm dziesmām rakstīta sieviešu korim, pārējās trīs L.Celma pārlikusi, lai tās varētu dziedāt meitenes. «Būtu ļoti jauki, ja mums izdotos ierakstīt arī lietuviešu komponista Broņus Kutāvičus darbu «Pēdējais pagānu rituāls», kas izskanēja «Spīgo» koncertā «Trejādi rituāli» Svētās Annas katedrālē. Taču, lai to īstenotu, mēs esam atkarīgi no viesmūziķiem. P.Butāna dziesmās vajadzīgs liels instrumentālais pavadījums – vijole, akordeons, kontrabass un citi instrumenti, bet «Pēdējā pagānu rituālā» – ērģeles un četri mežragi. Tas ir laikietilpīgs process, lai to visu noorganizētu,» tā L.Celma, piebilstot, ka P.Butāna dziesmas jau līdz šim ir ierakstījis Radiokoris un «Spīgo» nepretendē uz to, ka nodziedās un ierakstīs tās labāk. «Vienkārši šīs dziesmas meitenēm ļoti patīk un piestāv, bet B.Kutāvičus darbu neviens Latvijā līdz mums nebija atskaņojis. Tā ir skaista oratorija sieviešu korim, tāpēc uzskatām, ka mums kā labākajām ir pienākums to ierakstīt,» tā diriģente.
«Spīgo» nomainījies pamatsastāvs L.Celma stāsta, ka mazas aizķeršanās darbos rada tas, ka šajā mācību gadā pilnībā nomainījies kora «Spīgo» pamatsastāvs. «Gatavojoties Dārziņa konkursam, nejūtamies kā uzvarētājas. Meitenes ir jaunas, viņām vēl jākrāj pieredze, taču arī jaunais sastāvs ir skanīgs un daudzsološs. Tieši tālab, lai mēs ierakstītu diskā atlikušos lielos darbus, daļai tie vēl jāapgūst. Protams, varētu jau savākt veco kora sastāvu un pielikt punktu, taču uzskatu, ka albums tomēr jāieraksta pašreizējajam sastāvam, kas kopā dzied un elpo. Ņemot vērā, ka lielie Dziesmu un deju svētki būs tikai 2013. gadā, domāju, ka līdz tiem mēs jau būsim sasniegušas tādu līmeni, lai atkal varētu konkurēt ar Latvijas labākajiem sieviešu koriem. Sastāvam ir jādod laiks augt, un tas ir tikai normāli,» atzīst L.Celma.
Ieguvums – jaunā koncertzāle Taujāta, kad jelgavnieki varētu gaidīt kādu «Spīgo» koncertu, L.Celma atbild: «Priekšā valsts svētki, paredzēts arī 4. vidusskolas jaunās koncertzāles atklāšanas koncerts, kurā noteikti uzstāsimies arī mēs. Protams, nenoliegšu, ka jaunā koncertzāle arī mums ir liels ieguvums. Tā ir skaista, korim ļoti ērta, jo podesti plaši un lieli. Pie akustikas gan vēl jāpierod – te esam dziedājušas tikai divas reizes. Domāju, ka šajā koncertzālē varēs uzstāties ne tikai «Spīgo» un skolas kolektīvi, bet koncertus sniegt arī viesmākslinieki,» spriež L.Celma.
2.2 °C,
0.6 m/s,
94.1 % 
2.2 °C,
0.6 m/s,
94.1 %