18.4 °C, 1.7 m/s, 95.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaJelgavnieki interesējas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību
Jelgavnieki interesējas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību
27/10/2009

Šodien aptuveni 150 interesenti pulcējās Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā, lai bezmaksas seminārā uzzinātu par iespējām, kā uzsākt uzņēmējdarbību. Semināra pirmajā daļā uzstājās lektori, kas iepazīstināja ar dažādām programmām, kurās topošie vai jaunie uzņēmēji var startēt, bet otrajā daļā vairāki uzņēmēji stāstīja par to, kā nolēmuši dibināt savas firmas un ar kādām grūtībām saskārušies.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien aptuveni 150 interesenti pulcējās Jelgavas
reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā, lai bezmaksas seminārā
uzzinātu par iespējām, kā uzsākt uzņēmējdarbību. Semināra pirmajā
daļā uzstājās lektori, kas iepazīstināja ar dažādām programmām,
kurās topošie vai jaunie uzņēmēji var startēt, bet otrajā daļā
vairāki uzņēmēji stāstīja par to, kā nolēmuši dibināt savas firmas
un ar kādām grūtībām saskārušies.

Par komercdarbību veicinošajām programmām stāstīja pārstāvji no
Nodarbinātības valsts aģentūras, Hipotēku un zemes bankas, Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūras, Jelgavas Inovāciju centra
pārstāvji.

Viena no jaunākajām programmām ir Hipotēku un zemes bankas
īstenotā Eiropas Sociālā fonda starta programma «Atbalsts
pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai». Hipotēku un zemes
bankas Mārketinga departamenta Klientu vadības daļas Segmentu
vadītāja Daiga Buhholce stāsta, ka šī programma sāka darboties 21.
augustā un iedzīvotāju interese par to tiešām ir pārsteidzoši
liela. Apmēram 1500 cilvēku meklējuši informāciju par šo programmu
bankas mājas lapā, bet ap 700 klientu ieradušies bankā uz
konsultāciju. Tiesa, šobrīd atbalstīti tikai divi projekti,
finansējums piešķirts- zobārstniecības klīnikai Dobelē un dažādu
pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam Rīgā. D.Buhholce piebilst, ka šī
ir jau otrā šāda veida programma, ko īsteno Hipotēku un zemes
banka. Pirmā programma «Altum», kas darbojās 2006. – 2007. gadā,
bija ļoti pieprasīta.

«Piedāvājam divas programmas. Pavisam jaunie uzņēmumi, kas
pastāv ne ilgāk par gadu, var pretendēt uz neatmaksājamajiem
grantiem. Tas ir kā dāvinājums kādam noteiktam mērķim saimnieciskās
darbības nodrošināšanai, bet tas nav jāatmaksā. Savukārt uzņēmumi,
kuri pastāv ne ilgāk kā trīs gadus, var pretendēt uz investīciju
aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem,» stāsta D.Buhholce. Viņa
skaidro, ka viens klients var pretendēt uz atbalstu, kas
nepārsniedz 60 000 latu, turklāt nepieciešams paša klienta
līdzfinansējums desmit procentu apmērā no vajadzīgās summas. Bankas
pārstāve piebilst, ka idejas attīstīšanas un biznesa plāna
izstrādes procesā klientam var tikt piedāvāta papildu apmācība. To
izlemj bankas speciālists, izvērtējot biznesa ideju, biznesa plānu.
Klientiem ir iespējams apgūt uzņēmējdarbības pamatus, kā arī
atsevišķas lietas padziļināti, piemēram, mārketingu, finanšu
plānošanu. Tiesa, tikai šonedēļ tiks noskaidrots, kas realizēs šo
apmācību katrā Latvijas reģionā, tāpēc praktiski šis pakalpojums
klientiem varētu būt pieejams no novembra vidus.

Semināra otrajā daļā par savu pieredzi stāstīja vairāki uzņēmēji
– lielformāta drukas pakalpojumu sniedzēja «EuroSign» īpašnieks
Varis Uzuliņš, grāmatvedības pakalpojumu firmas «Kalenda» īpašnieks
Māris Kaulakāns, roku kopšanas salona «Ļinas nagu studija »
pārstāve Tatjana Spirta, dabīgo produktu veikala saimniece Evija
Balode, kura pastāstīja arī par māsai piederošo frizieru salonu
«Hair Code», kā arī muzikālā kroga «Cepuri nost!» īpašniece Evita
Badūne.

Lielākā daļa jauno uzņēmēju pirms tam bija darba ņēmēji, kas
strādāja jomā, kurā nu darbojas kā darba devēji. Citādāka pieredze
ir Varim Uzuliņam – viņš ir gan privātuzņēmuma īpašnieks, gan
joprojām strādā algotu darbu uzņēmumā «Signum». Gadus desmit esot
iekšā datorgrafikas un dizaina nozarē, viņš pamanījis, ka ir
Jelgavā brīva niša un izlēma iegādāties lielformāta drukas
aparatūru. «Piedalījos uzņēmējdarbības atbalsta programmā «Altum».
Kad pieteicos programmā, man bija pavisam cita biznesa ideja –
interneta veikals, bet, izejot dažādus apmācību kursus, sapratu, ka
tas nav tas, ko varu un gribu darīt,» stāsta V.Uzuliņš. Viņam
paveicies, ka darba devējs bija pretimnākošs un nu abiem uzņēmumiem
izveidojusies pat savstarpēja sadarbība. Tāpat pluss bijis tas, ka
Varim piederēja privātīpašums, kurā varēja attīstīt biznesu –
nebija jādomā par telpu īri, jārēķinās ar papildu izdevumiem, kas
ar to saistīti.

«EuroSign» ir arī nākotnes plāni. Jau nākamgad uzņēmums plāno
piedāvāt jaunu pakalpojumu – automašīnu aplīmēšanu. «Piedāvāsim
nomainīt mašīnai krāsu, neizmantojot krāsu, bet gan auto
aplīmējot,» skaidro V.Uzuliņš. Topošajiem uzņēmējiem viņš iesaka
rūpīgi apsvērt uzņēmuma nosaukumu, jo tam ir liela loma klientu
piesaistē.

Muzikālā kroga «Cepuri nost!» īpašniece Evita Badūne atgādināja,
ka ēdināšanas uzņēmumiem nepieciešamas dažādas izziņas, ka ir
izpildītas sanitārās prasības. Trūkums ir tas, ka valsts iestādes
izziņu izsniedz trīs nedēļu laikā, bet nereti, lai kaut kas
pavirzītos uz priekšu, nepieciešamas vairākas izziņas reizē.
Viņasprāt, dokumentu sakārtošana arī ir vissarežģītākais un
laikietilpīgākais.

Jelgavas pašvaldības Attīstības plānošanas sektora galvenā
speciāliste uzņēmējdarbības jautājumos Zigrīda Sokolova jaunajiem
un topošajiem uzņēmējiem atgādina, ka, ja uzņēmumam ir interneta
mājas lapa, tam ir iespējams to publicēt Jelgavas pašvaldības
oficiālajā mājas lapā http://www.jelgava.lv/.

Semināru organizē Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības
centrs sadarbībā ar Zemgales Plānošanas reģionu.

Foto: Ivars Veiliņš