«Mūsu Liepājas kolēģi publiski ir apsvēruši domu pārcelt ražošanu uz kādu citu valsti, tomēr es uzskatu, ka tādā veidā nevar atrisināt visus sasāpējušos jautājumus. Ikviena, īpaši ražošanas, uzņēmuma pamatā ir iekārtas un resursi, no kuriem viens no nozīmīgākajiem ir tieši darbaspēks un zināšanas. Daudzi uzņēmumi, tostarp mēs, to veiksmīgi esam attīstījuši, un šo ieguldīto darbu nedrīkst norakstīt un meklēt laimi ārzemēs, turklāt ražotnes pārcelšana ir dārgs un sarežģīts process. Bet tas ir arī patriotisma jautājums,» pārliecināts Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis. Arī citi Jelgavas uzņēmēji pagaidām šādu iespēju neapsver un tāpēc viņi sanāca kopā, lai meklētu izeju no krīzes.
Ilze Knusle-Jankevica
Vairāki desmiti uzņēmumu vadītāju, banku, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (JRTA) pārstāvju un pašvaldības amatpersonas otrdien tikās lietišķās pusdienās, lai pārrunātu, kā veicināt uzņēmējdarbību Jelgavā. Lai gan pārrunāto jautājumu loks bija plašs, visnopietnākās diskusijas izvērtās par divām tēmām – eksporta tirgu attīstīšana un ar Eiropas struktūrfondu naudas apguvi saistīto projektu īstenošana.
JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška uzsvēra, ka uzņēmējiem ir iespēja veidot sadarbību ar ikvienu no 13 Jelgavas sadraudzības pilsētām, bet diemžēl līdz šim tas darīts diezgan kūtri. Jau tuvākajā laikā JRTA plānotas lietišķas vizītes Ukrainas pilsētā Odesā, kur atvērts Latvijas tirdzniecības nams, un Maskavā. Uzņēmēji aicināti izmantot iespēju iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ar sevi, savu darbu, pakalpojumiem un ražoto produkciju, piesakoties JRTA (tālrunis 63027404). Ideju, kā veicināt jaunu tirgu apguvi, izteica kokapstrādes uzņēmuma «Urbiks» valdes loceklis Normunds Štefenhāgens. Viņaprāt, jāveido darba grupa, kurā uzņēmēji, studenti, Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra speciālisti un pašvaldības darbinieki meklē jaunus tirgus un veic to analīzi, izpēti, kā arī nodrošina, lai ikdienā bez maksas būtu pieejama informācija par iespējām attīstīt un pilnveidot biznesu.
Jāpiebilst, ka Jelgavas Biznesa inkubators jau šobrīd piedāvā atbalstu projektu sagatavošanā Eiropas struktūrfondu programmai «Ārējo tirgu apgūšana», kas uzņēmumiem, kuri piedalījušies starptautiskās izstādēs, ļauj atgūt ap 50 procentiem no izmaksām.
Otra tēma, kas interesē uzņēmējus, ir projektu realizēšana un Eiropas struktūrfondu naudas apguve. Tika pārrunātas pēdējās izmaiņas iepirkumu likumā, un izrādās – tajā ir kāda slidena norma «saimnieciski izdevīgākais piedāvājums». Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte apliecināja, ka pašvaldība noteikti operēs ar šo jēdzienu, lai konkursos izvēlētos labāko, nevis lētāko piedāvājumu un tādējādi, iespējams, arī atbalstītu vietējos uzņēmējus. «Vietējais uzņēmums viennozīmīgi ir saimniecisks izdevīgums, jo nodokļi paliek pilsētā. Un to nu neviens nevar apšaubīt,» piebilda SIA «Flora» īpašnieks Māris Bušs. Viņš uzskata, ka šādi «robi» likumdošanā noteikti ir jāizmanto, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija bieži vien pārcenšas, ieviešot Eiropas regulas.
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš informēja, ka nākamajā gadā plānots realizēt divus vērienīgus projektus – uzsākt Ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu un turpināt Dobeles šosejas rekonstrukciju.
Uzņēmēji šādu tikšanos vērtē ļoti pozitīvi, jo tā savā ziņā ir viņu atskaite pašvaldībai un pašvaldības atskaite uzņēmējiem. Arī pasākuma rīkotājs JRTA pauda gatavību turpmāk rīkot sanākšanas neoficiālā gaisotnē, lai kopīgi meklētu veidus, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.
Foto: Ivars Veiliņš
VIDEO: Māris Martinsons