Valsts prezidents Valdis Zatlers apņēmies kļūt par starpnieku starp Saeimu un Latvijas augstskolu rektoriem, lai aktivizētu augstākās izglītības likuma virzīšanu Saeimā. «Jau apmēram divus ar pusi gadus šis likums tuvojas Saeimai, taču vismaz piecus gadus tiek apspriesti šī likuma būtiskākie punkti,» teic Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Juris Skujāns, norādot, ka šādu apņemšanos Valsts prezidents paudis, vakar tiekoties ar valsts finansēto augstākās izglītības iestāžu rektoriem.
Sintija Čepanone
Latvijas augstskolu rektori vakar tikās ar V.Zatleru un izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, lai pārrunātu augstākās izglītības reformas problemātiku. Prezidents uzklausījis visu rektoru viedokļus, kuros viņi atklāja savu redzējumu par pašreizējo situāciju augstākās izglītības jomā. «Es akcentēju faktu, ka LLU ir nacionālas nozīmes universitāte, kas saistīta ar lauksaimniecības, mežzinātnes, pārtikas jomu, turklāt tai ir būtiska loma kā reģionālajai augstskolai, kurā var apgūt arī inženieru specialitātes. LLU ir vienīgā augstskola Zemgales reģionā, tādēļ tās pastāvēšana ir jo īpaši svarīga, lai sagatavotu speciālistus, kas ir nepieciešami ne tikai Jelgavai kā pilsētai, kurā attīstās mašīnbūve, bet visa Zemgales reģiona tautsaimniecības attīstībai,» stāsta J.Skujāns, piebilstot, ka V.Zatleram, runājot par inženieru specialitātes nozīmīgumu, arī norādījis, uz apstākli, ka LLU pašlaik ir būtiski pilnveidota un nostiprināta materiāltehniskā bāze šīs specialitātes apgūšanai, tādēļ augstskolas potenciāls ir liels.
J.Skujāns arī atklāj, ka būtiskais finansējuma samazinājums, kas sasniedzis jau piecdesmit procentus, apdraud konkurētspēju ar citu Eiropas valstu augstskolām, vēl jo vairāk, ja nākamgad tiks realizēts kārtējais samazinājums. «Ja finansējumu augstskolām samazinās vēl par 20 – 30 procentiem, tad par konkurenci būs grūti runāt, jo citās valstīs šajā jomā notiek pretējs process – tur finansējumu ne tikai cenšas saglabāt, bet pat kāpināt,» tā LLU rektors, norādot, ka jautājumos par pašreizējo situāciju augstākās izglītības jomā visas augstskolas ir vienotas. «Runājot par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi, vienojāmies, ka būtu tikai loģiski, ja augstskolas saskaņotu savas vēlmes par īpašu dārgu iekārtu iegādi, jo mums ir bažas, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļi varētu netikt apgūti, jo augstskolas līdzekļu trūkuma dēļ nespēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu, kā arī šāda vienošanās dotu iespēju aktīvāk izmantot iegādātās iekārtas,» tā J.Skujāns.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka augstskolās norit parakstu vākšana pret turpmākiem finansējuma samazinājumiem augstākajai izglītībai, veidojot 2010. gada budžetu. J.Skujāns informē, ka rīt, 16. oktobrī, Latvijas Universitātē notiks Latvijas Universitāšu asociācijas un Latvijas Rektoru padomes rīkotā preses konference, kurā universitāšu un augstskolu pārstāvji informēs par savāktajiem parakstiem pret valsts budžeta finansējuma tālāku samazinājumu augstākajai izglītībai 2010. gadā. Pēc pasākuma augstskolu vadītāji un studentu pārstāvji dosies uz Ministru kabinetu, lai atklāto vēstuli un savāktos parakstus iesniegtu valdībai.
Foto: Sandra Šteinerte
-0.1 °C,
6.4 m/s,
76 % 
-0.1 °C,
6.4 m/s,
76 %