«Esmu dzimis Jelgavā, tāpēc man šī pilsēta īpaši mīļa. Tāpat šeit ir laba izstāžu zāle un cilvēki, ar kuriem laba sadarbība veidojusies. Šī jau ir trešā personālizstāde muzejā. Kāpēc «Saruna ar sevi»? Tāpēc, ka nesen klajā nākusi mana grāmata ar tādu pašu nosaukumu, kurā ir atbildes uz skolēnu un studentu jautājumiem. Izstādē skatītājiem iespējams novērtēt teju pusi gleznu, kas publicētas jaunajā grāmatā. Te ir māksla, caur kuru jelgavnieki noteikti var bagātināties un kaut ko arī iegūt,» teic Latvijas Mākslas akadēmijas profesors mākslinieks Pēteris Postažs.
Ritma Gaidamoviča
Šodien, klātesot vairākiem desmitiem skatītāju, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pēc ilgāka laika durvis vērusi jauna izstāde – Pētera Postaža gleznu izstāde «Saruna ar sevi». Izstādē skatītājiem novērtējamas 45 mākslinieka P.Postaža, kurš dzimis Jelgavā, lielākas un mazākas eļļas gleznas – «Zemgale», «Tautiskās segas», «Mūžīgais un laicīgais», «Sarkanās klintis» un citas. Īpaša loma mākslinieka gleznās piešķirta sievietēm, kuras «apspēlētas» dažādos variantos.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere atklāšanas runā atzina, ka viņai ļoti patikusi mākslinieka ideja par izstādes nosaukumu – «Saruna ar sevi», jo parasti visi mākslinieki visupirms veido sarunu ar skatītājiem un caur gleznām sniedz kaut kādu informāciju, taču šajā izstādē autors vispirms sarunājas ar sevi, par savām izjūtām un tikai tad tās nodod tālāk.
Jelgavas Mākslinieku organizācijas vadītājs Māris Brancis atzīst, ka šī noteikti atšķiras no iepriekšējām P.Postaža personālizstādēm. «Šajā izstādē mākslinieks parāda gleznotāja domāšanu un sarunu ar sevi izteicis dažādās krāsās. Patiesībā grūti man dot tādu novērtējumu, jo viņš nav no maniem māksliniekiem. Skaidrs gan, ka tā nav tradicionāla latviešu glezniecība, bet gan kaut kas savādāks nekā no šāda vecuma māksliniekiem gaida. Tieši ar to izstāde ir interesanta. Ņemot vērā, ka tā ir saruna ar sevi, izstādē ir ļoti plašs sižets. Vēl varu piebilst, ka mākslinieks kādreiz ar lieliem vilcieniem gleznoja, taču tagad viņa gleznās redzami lieli laukumi un faktūras,» tā M.Brancis.
Mākslinieku sveikt izstādes atklāšanā bija ieradušies ne tikai viņa ģimenes locekļi, bet arī kolēģi no Latvijas Mākslas Akadēmijas un vairākas studentes. Arī trīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentes, kuras pirms vairākiem gadiem rakstījušas kursa darbu par mākslinieku.
Jāpiebilst, ka šī jau ir trešā P.Postaža personālizstāde muzejā un līdz šim viņš arī piedalījies vairākās grupu izstādēs, turklāt viņa gleznas atrodas arī muzeja krājumā.
«Visa mana dzīve ir saruna ar sevi. Katru dienu es radoši strādāju, esmu čakls. Mani darbi rodas dažādi, vieni īsā laika posmā, citi ilgākā. Kad jūtu, ka darbs nevedas, un nezinu, ko darīt, tad apgriežu gleznu otrādi un to nolieku. Tā viņa stāv līdz tam mirklim, kad man atkal ir ko teikt. Māksla ir zinātne, bet visam pāri stāv mūsu jūtas, un tas, kā mēs ar tām strādājam, ir katra personīgā lieta,» savā grāmatā, kurai tāds pats nosaukums kā izstādei «Saruna ar sevi», raksta autors.
Atgādinām, ka līdz ar izstādes atvēršanu muzejs atsāks pieņemt apmeklētājus. Jāpiebilst gan, ka pagaidām iekļūt muzejā var pa sētas puses durvīm.
Foto: Ivars Veiliņš