Šodien, 2.oktobrī, LLU Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) aizsākās divu dienu ilga ikgadējā starptautiskā konference «Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā», ziņo LLU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Šteinerte.
www.jelgavasvestnesis.lv
Konferences plenārsēdi šodien atklāja SZF dekāns Voldemārs Bariss, atgādinot, ka konference notiek jau piekto gadu un tai katru gadu bijuši īpaši akcenti un specifiska. «Tradicionāli pētījumos esam meklējuši iemeslus jaunajām sabiedrības dimensijām, esam centušies tās iezīmēt, aprakstīt un izskaidrot, kā arī veidot nākotnes prognozes. Šogad konferences īpatnība ir globālā krīze, kas, iespējams, liks mainīt modeli, kas nosaka sociālo parādību un ekonomisko procesu redzējumu, nāksies mainīt pieejas un vērtējumus. Konferencē apspriestos tematus – identitāti, dzīves kvalitāti, kompetenci, ekoloģiskās problēmas, globalizāciju – caurvij ekonomiskās lejupslīdes dimensija. Tomēr šis gads ir arī īpašs, jo LLU svin 70 gadu jubileju un konferene «Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā» šajā kontekstā ir pietiekami nozīmīgs pasākumus kā augstskolai, tā fakultātei,» konferences atklāšanā teic V.Bariss.
Zemgales plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītājs Raits Madžulis konferences atklāšanā akcentēja jauno izaicinājumu lomu reģiona attīstībā: «Zemgales plānošanas reģiona administrācijai rūp procesi, kas saistīti ar augstāko izglītību. Ekonomiskā lejupslīde ir izaicinājums un mūsu kopīgais uzdevumus būs sniegt iespēju saņemt augstāko izglītību. Zemgales reģions augsti vērtē LLU vietu ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā, tāpēc vienmēr aizstāvēsim gan augstskolas studiju programmu un fakultāšu pastāvēšanu, gan augstskolas autonomiju. Strādājot pie plānošanas un attīstības dokumentiem, lielu akcentu liekam tieši uz intelektu un augstu pievienoto vērtību, kur LLU ir liels pienesums. Tāpat mums ir svarīga trīspusējā sadarbība – zinātnieks, uzņēmējs un pašvaldība, kas var kopā veidot jaunus produktus, kas apmierina gan patērētāju, gan ražotāju. Domāju, ka konference būs nozīmīgs solis šo jauno izaicinājumu identificēšanai un ieviešanai.»
Plenārsēdē ar ziņojumu par starptautiskās sadarbības pilnveidošanas iespējām lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs uzstājās Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pārstāvis Ainars Nābels-Šneiders, kurš stāstīja par ministrijas centieniem darboties starptautiskā mērogā ar ierobežotiem finansu resursiem. Savā ziņojumā A.Šneiders aktualizēja jautājumu par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015.gadā, kam cītīgi jāgatavojas. Ministrijas pārstāvis akcentēja lielisko pieredzi veidot biznesa orientētas starptautiskās tikšanās, kur tiekas nozares ministri un abu valstu uzņēmēji.
Šķiet, lielāko interesi plenārsēdē izraisīja ekonomikas doktores, akadēmiķes Raitas Karnītes ziņojums «Latvija, skats no malas uz Latvijas ekonomiku».
R.Karnīte nedaudz pievērsās pētījumu programmas «Latvija Eiropas Savienībā, ekonomikas un kultūras mijiedarbības zināšanas sabiedrības veidošanā» pētījuma rezultātiem, uzsverot, ka zināšanu sadrumstalotība sabiedrībā veido nezināšanu, kura noved pie nespējas uztver vispārīgo un padara sabiedrību viegli manipulējamu. Tāpat R.Karnīte analizēja Latvijas tautsaimniecības rādītājus. Tā, piemēram, Latvijas tautsaimniecības apjoma attiecību pret 1990.gadu, uzsverot, ka periodos, kad ekonomika pietuvojusies 90.gadu līmenim to skārusi liela ārējā ietekme – investīcijas, ES naudas ieplūšana. Ekonomikas doktore norādīja uz negatīvo parādību tautsaimniecības struktūrā, kur pakalpojumu nozare ir nomākusi tādu būtisku, zinātņietiplīgu sektoru kā rūpniecība, kas šobrīd sastāda tikai 10% no iekšzemes kopprodukta. Tieši pakalpojumu nozare arī radīja vislielāko lejupslīdi ekonomikā. R.Karnīte uzskata, ka tieši rūpniecība būtu tā nozare, ar kuras palīdzību Latvija varētu atgriezties pozitīvajos attīstības rādītājos.
R.Karnīte ir pārliecināta, ka Latvijā nav krīze, jo tai nav bijis no kā rasties. «Tautsaimniecībā nebija pamata, bet bija uzpūsts pakalpojumu sektors un tiklīdz tas samazinājās, valsts ekonomika atgriezās savā pamattausaimniecībā. Ir lejupslīde, tomēr negatīvākās sekas jūtamas sabiedrībā nevis ekonomikā – apjukums, pesimisms, depresija, individuālisms un vienaldzība,» komentē akadēmiķe.
Pēc plenārsēdes konferences darbs turpinājās četrās sekcijās – socioloģijā, pedagoģijā, ekonomikā un filozofijā, apspriežot plaša spektra jautājumus. Konferences rakstu krājumā, kas šogad apkopots digitālā veidā, iespējams iepazīties ar visiem konferences materiāliem.
Foto: Sandra Šteinerte
24.7 °C,
1.4 m/s,
64.2 % 
24.7 °C,
1.4 m/s,
64.2 %