Pagājušās nedēļas nogalē aģentūras «Kultūra» darbinieki atgriezušies no Smilšu skulptūru festivāla Portugālē, kas notiek netālu no Faro pilsētas. Novērtējot redzēto, mūsu speciālisti atzīst, ka šim festivālam ir augsts līmenis, bet pavisam cita organizēšanas koncepcija. Ir lietas, par kurām varētu padomāt, kā tās ieviest praksē mūsu Smilšu skulptūru festivālā.
Ritma Gaidamoviča
Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics stāsta, ka Portugāles Smilšu skulptūru festivālam ir pavisam citi veidošanas pamati un šis festivāls atšķirībā no mūsējā, kad mākslinieki sacenšas par godalgotām vietām un saņem stipendiju, ir bizness – tiek izveidotas skulptūras un vēlāk par to apskati pelnīta nauda. «Portugālē Smilšu skulptūru festivāls ir bizness – mākslinieki uz diviem mēnešiem tiek pieņemti pat darbā un veido skulptūras par noteiktu tēmu. Šogad tēma saistīta ar kosmosu. 20. maijā parks tiek atvērts un tas darbojas teju līdz oktobra beigām. Ieejas maksa parkā – astoņi eiro,» stāsta M.Buškevics.
Tāpat šim smilšu skulptūru festivālam izvēlēta pavisam cita vieta. Ja mēs esam pieraduši, ka Jūrmalā un Jelgavā festivāls notiek pilsētas centrā, parkos, tad tur vietas izvēle ir savdabīga, taču noteikti ietaupa līdzekļus. «Proti, Portugālē smilšu skulptūru veidošana notiek tādā kā smilšu karjerā, kas izmēru ziņā ir aptuveni puse no Uzvaras parka. Priekšrocība – smiltis nav jāved, jo tās jau ir uz vietas. No smiltīm jau izveidotas formas, lai mākslinieki varētu veidot darbus. Skulptūras izkārtotas pa perimetru, dažas ir arī vidū. Jāpiebilst, ka tur skulptūras veido komandas, kurās ir no diviem līdz pat astoņiem māksliniekiem, un viņi šo divu mēnešu laikā strādā pie vairākām skulptūrām, lai rezultātā taptu liels skulptūru parks. Mēs esam pieraduši, ka Latvijā katra skulptūra ir atsevišķi – apskatām vienu, dodamies tālāk pie nākamās, taču tur, tikko viena beigusies, otra jau sākas. Ņemot vērā, kas tas ir komandas darbs, vairākas skulptūras pat veido vienotu ansambli. Piemēram, tur vienā vietā bija uztaisīta skulptūra kā kino. Vienā daļā rāda, ka tas būs kino, tālāk, ka cilvēki sēž un skatās, vēl tālāk – izveidots ekrāns, un tā pakāpeniski uz priekšu. Skulptūras cita citu papildina,» stāsta M.Buškevics.
Direktors piebilst, ka festivālā lieku reizi varējuši pārliecināties, ka uz Jelgavu tik tiešām sabrauc labākie pasaules mākslinieki. Daļa no Portugāles festivāla māksliniekiem piedalījušies arī Jelgavas Smilšu skulptūru festivālā, piemēram, šā gada uzvarētājs lietuvietis Andrius Petkus, latvietis Sandis Kondrāts, krievu mākslinieki Irina Čistjakova un Andrejs Molakovs. «Daudzi no tur pārstāvētajiem māksliniekiem jau ir sūtījuši pieteikumus Jelgavas festivālam, taču ierobežoto līdzekļu dēļ mēs neesam varējuši viņus uzņemt Jelgavā,» tā aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics. «Līmenis tik tiešām festivālam augsts, tur ir ko redzēt,» piebilst M.Buškevics.
Projektu vadītājs I.Pirvics pievērsis vairāk uzmanību tehniskajām niansēm, piemēram, visi elektrības vadi un apgaismes prožektori ir iestrādāti pašās skulptūrās. Skulptūru apraksti tiek izgaismoti ar lukturiem, kuri darbojas uz saules baterijām. Ieejot lielveikalos, tā kā pie mums stāv bankomāts, tur izveidota neliela smilšu skulptūra ar festivāla reklāmu. «Novērojām arī tādus reklāmas paņēmienu, kurus pie mums neatļautu – ielu un nacionālās nozīmes ceļu apgaismes laternās ar drāti piesietas festivāla reklāmas, kuras uzdrukātas uz kartona. Šis festivāls lika palūkoties uz smilts citādāku pielietojumu, piemēram, tur ieejas kases ar visu jumtu bija veidotas no smilts. Protams, jāsaprot arī tas, ka Portugāles laika apstākļi ļauj veidot daudz sarežģītākas, niansētākas un sīkāk izstrādātākas skulptūras, kuras pie mums biežo lietu dēļ būtu grūti saglābjamas,» tā I.Pirvics. Taujāts par novērojumiem, ko no Portugāles prakses varētu pielietot Jelgavā, direktors atzīst, ka, protams, ar kolēģiem sarunas jau bijušas. «Domājām, kā Portugāles praksi par smilšu karjeru varētu īstenot mūsu pilsētā. Mūsuprāt, arī Pasta salā varētu savest daudz smilšu, kas tur būtu visu laiku. Protams, sākumā tam vajadzīgi līdzekļi, taču ar laiku tas noteikti atmaksātos, jo vēlāk tiktu ietaupīti finanšu resursi, kas tiek izlietoti atvešanai. Tāpat esam fotogrāfijās iemūžinājuši visus māksliniekus un viņu veikumu, lai pirms nākamā festivāla, saņemot mākslinieku pieteikumus, mums jau būtu piemērs, kādas skulptūras viņi citur pasaulē veidojuši,» tā M.Buškevics.
Foto: no aģentūras «Kultūra»
15.8 °C,
1.6 m/s,
93.1 % 
15.8 °C,
1.6 m/s,
93.1 %