17.1 °C, 2.6 m/s, 85.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«Viens procents iedvesmas, 99 procenti sviedru»
«Viens procents iedvesmas, 99 procenti sviedru»
20/09/2009

Neskatoties uz to, ka bērnībā viņas sapņi par vijoles spēli un 4. klasē ideja par savas grupas veidošanu nerealizējās, Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvente Vita Ivaškeviča nepadevās. Pēc skolas absolvēšanas viņa iemācījās spēlēt ģitāru, sāka dziedāt kā soliste, komponēja dziesmas, bet vēlāk, kardināli visu mainot, ar pārsimts dolāriem kabatā devās mūziku mācīties uz Ameriku. Nu jau četrus gadus Vita ir atpakaļ savās mājās Jelgavā un pirms diviem gadiem ar domubiedriem dibinājusi grupu «IVA», kurai pagājušajā nedēļā klajā nācis debijas albums «Tuksneša smiltis».

Ritma Gaidamoviča

Neskatoties uz to, ka bērnībā viņas sapņi par vijoles spēli
un 4. klasē ideja par savas grupas veidošanu nerealizējās, Jelgavas
Valsts ģimnāzijas absolvente Vita Ivaškeviča nepadevās. Pēc skolas
absolvēšanas viņa iemācījās spēlēt ģitāru, sāka dziedāt kā soliste,
komponēja dziesmas, bet vēlāk, kardināli visu mainot, ar pārsimts
dolāriem kabatā devās mūziku mācīties uz Ameriku. Nu jau četrus
gadus Vita ir atpakaļ savās mājās Jelgavā un pirms diviem gadiem ar
domubiedriem dibinājusi grupu «IVA», kurai pagājušajā nedēļā klajā
nācis debijas albums «Tuksneša smiltis». 

«Jau no bērnības manā galvā dunēja mūzika, taču nekad neradās
situācija, kas būtu labvēlīga manai muzikālajai izaugsmei. Gāju pie
vecākiem ar iniciatīvu mācīties vijoles spēli, taču mans sapnis
tika sabrucināts. Tolaik dzīvojām ārpus pilsētas, izbraukāt grūti,
un iespēja gāja secen. Tā notika vairākas reizes. Atceros, 4. klasē
ar meitenēm gribējām nodibināt grupu, rakstījām sludinājumu
žurnālam «Laba», cerot – nu tik būs grupa, bet nekā… Vēlāk,
mācoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā, dziedāju koros, ansambļos, taču
nekad nebija iespējas izpausties kā solistei. Toties astoņpadsmit
gadu vecumā sagadījās, ka blakus uzradās cilvēks, kurš parādīja
pirmos ģitāras akordus, sāku spēlēt, dziedāt, komponēt, lai gan,
atzīšos, notis es nezināju – ar to vēl šodien nevaru lepoties,»
muzikālās karjeras pirmsākumus atceras Vita. Viņa uzskata, ka šis
piemērs ir kā iedrošinājums citiem, kuri domā, ka vilciens sen jau
aizgājis. «Muzikālais vilciens nevar aiziet nevienā vecumā. Ja tev
ir mūzika galvā un biedri, kas var palīdzēt, viss izdosies,»
pārliecināta Vita.

Ar pārsimts dolāriem kabatā uz Ameriku

Laikam ritot, Vitai gribējies ko mainīt. «Vēlējos aizbēgt no Rīgas,
kur studēju, no darba, jo ikdienas skrējiens bija samilzis.
Uzdrīkstējos uzrakstīt e-pastu kādas Amerikas skolas vadītājai, ka
gribu braukt mācīties. Mani pieņēma, un ar pārsimts dolāriem kabatā
devos ceļā. Lai gan tur mācījos tikai pusgadu, tas bija intensīvs
process un pavērsiena punkts manā muzikālajā pasaulē. Tur es
iepazinos ar amerikāņu mūsdienu folku, kurā viens no galvenajiem
instrumentiem ir mandolīna. Tas bija viens no sapņiem – lai arī
manā mūzikā skan mandolīna, un tas veiksmīgi realizējies – manā
grupā «IVA», kas izveidota 2007. gadā, spēlē meitene, kura pārvalda
akustisko, elektrisko ģitāru un mandolīnu,» stāsta Vita. Zināmākais
grupas darbs «Highway» pagājušajā gadā uzvarēja radio «SWH»
raidījuma «Priekšnams» topā un šī paša radio TOP 20 noturējās divus
mēnešus.

Dzīvajā atveras viss, kas var atvērties
«Es domāju, ka komponēšana un dziedāšana ir neatdalāmi procesi.
Īsts dziedātājs, šķiet, var būt īsts tikai tad, ja viņš dzied savu
mūziku. Es sevi varētu saukt par life singer – man patīk, ja viss
notiek dzīvajā. Tad atveras viss, kas var atvērties. Neciešu darbu
studijā, tas bija grūts un izaicinošs darbs albuma tapšanas
procesā,» tā dziedātāja. Jāpiebilst, ka pagājušajā piektdienā klajā
nācis jelgavnieces grupas «IVA», kuras nosaukums radies, saīsinot
solistes vārdu un uzvārdu, pirmais debijas albums «Tuksneša
smiltis». Tajā apkopotas desmit kompozīcijas, kas tapušas astoņu
gadu laikā, un viena no tām iedziedāta kopā ar Fēliksu Ķiģeli.
«Manas dziesmas ir par dzīvi, mīlestību uz cilvēkiem, dzīves
brīžiem, manu reakciju uz dažādiem notikumiem. Ir tā, ka pirmais
pantiņš un piedziedājums nāk viegli, grūtāk nobeigt. Tas ir lielāks
darbs. Labi esmu iegaumējusi to, ko man teica Amerikā: «Viens
procents iedvesmas, 99 procenti sviedru.» Reāli tā arī ir,» saka
Vita.

«Jelgava – manas mājas»
«Jelgava var lepoties ar pili, taču principā no tādiem arhitektūras
brīnumiem te nav citiem ko rādīt. Man Jelgava ir manas mājas, un tā
ir cita kategorija, kuru nesaistu ne ar arhitektūru, ne ar kultūras
pasākumu intensitāti, ko pilsēta sniedz. Jelgava ir vieta, kur man
patīk atgriezties,» tā Vita, kuras dzīves līkloči tagad aizgājuši
dienvidu virzienā – uz Spāniju. Maijā jelgavniece apprecējusies ar
spāni, un jau šonedēļ Vita devusies uz turieni, lai rakstītu jaunas
dziesmas un pēc laika ar jauniem skaņdarbiem atgrieztos savās mājās
– Jelgavā. Kas zina – varbūt kāds no tiem līdztekus dziesmām angļu,
krievu un latviešu valodā drīzumā skanēs arī spāniski.