Neskatoties uz to, ka bērnībā viņas sapņi par vijoles spēli un 4. klasē ideja par savas grupas veidošanu nerealizējās, Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvente Vita Ivaškeviča nepadevās. Pēc skolas absolvēšanas viņa iemācījās spēlēt ģitāru, sāka dziedāt kā soliste, komponēja dziesmas, bet vēlāk, kardināli visu mainot, ar pārsimts dolāriem kabatā devās mūziku mācīties uz Ameriku. Nu jau četrus gadus Vita ir atpakaļ savās mājās Jelgavā un pirms diviem gadiem ar domubiedriem dibinājusi grupu «IVA», kurai pagājušajā nedēļā klajā nācis debijas albums «Tuksneša smiltis».
Ritma Gaidamoviča
«Jau no bērnības manā galvā dunēja mūzika, taču nekad neradās situācija, kas būtu labvēlīga manai muzikālajai izaugsmei. Gāju pie vecākiem ar iniciatīvu mācīties vijoles spēli, taču mans sapnis tika sabrucināts. Tolaik dzīvojām ārpus pilsētas, izbraukāt grūti, un iespēja gāja secen. Tā notika vairākas reizes. Atceros, 4. klasē ar meitenēm gribējām nodibināt grupu, rakstījām sludinājumu žurnālam «Laba», cerot – nu tik būs grupa, bet nekā… Vēlāk, mācoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā, dziedāju koros, ansambļos, taču nekad nebija iespējas izpausties kā solistei. Toties astoņpadsmit gadu vecumā sagadījās, ka blakus uzradās cilvēks, kurš parādīja pirmos ģitāras akordus, sāku spēlēt, dziedāt, komponēt, lai gan, atzīšos, notis es nezināju – ar to vēl šodien nevaru lepoties,» muzikālās karjeras pirmsākumus atceras Vita. Viņa uzskata, ka šis piemērs ir kā iedrošinājums citiem, kuri domā, ka vilciens sen jau aizgājis. «Muzikālais vilciens nevar aiziet nevienā vecumā. Ja tev ir mūzika galvā un biedri, kas var palīdzēt, viss izdosies,» pārliecināta Vita. Ar pārsimts dolāriem kabatā uz Ameriku Laikam ritot, Vitai gribējies ko mainīt. «Vēlējos aizbēgt no Rīgas, kur studēju, no darba, jo ikdienas skrējiens bija samilzis. Uzdrīkstējos uzrakstīt e-pastu kādas Amerikas skolas vadītājai, ka gribu braukt mācīties. Mani pieņēma, un ar pārsimts dolāriem kabatā devos ceļā. Lai gan tur mācījos tikai pusgadu, tas bija intensīvs process un pavērsiena punkts manā muzikālajā pasaulē. Tur es iepazinos ar amerikāņu mūsdienu folku, kurā viens no galvenajiem instrumentiem ir mandolīna. Tas bija viens no sapņiem – lai arī manā mūzikā skan mandolīna, un tas veiksmīgi realizējies – manā grupā «IVA», kas izveidota 2007. gadā, spēlē meitene, kura pārvalda akustisko, elektrisko ģitāru un mandolīnu,» stāsta Vita. Zināmākais grupas darbs «Highway» pagājušajā gadā uzvarēja radio «SWH» raidījuma «Priekšnams» topā un šī paša radio TOP 20 noturējās divus mēnešus.
Dzīvajā atveras viss, kas var atvērties «Es domāju, ka komponēšana un dziedāšana ir neatdalāmi procesi. Īsts dziedātājs, šķiet, var būt īsts tikai tad, ja viņš dzied savu mūziku. Es sevi varētu saukt par life singer – man patīk, ja viss notiek dzīvajā. Tad atveras viss, kas var atvērties. Neciešu darbu studijā, tas bija grūts un izaicinošs darbs albuma tapšanas procesā,» tā dziedātāja. Jāpiebilst, ka pagājušajā piektdienā klajā nācis jelgavnieces grupas «IVA», kuras nosaukums radies, saīsinot solistes vārdu un uzvārdu, pirmais debijas albums «Tuksneša smiltis». Tajā apkopotas desmit kompozīcijas, kas tapušas astoņu gadu laikā, un viena no tām iedziedāta kopā ar Fēliksu Ķiģeli. «Manas dziesmas ir par dzīvi, mīlestību uz cilvēkiem, dzīves brīžiem, manu reakciju uz dažādiem notikumiem. Ir tā, ka pirmais pantiņš un piedziedājums nāk viegli, grūtāk nobeigt. Tas ir lielāks darbs. Labi esmu iegaumējusi to, ko man teica Amerikā: «Viens procents iedvesmas, 99 procenti sviedru.» Reāli tā arī ir,» saka Vita.
«Jelgava – manas mājas» «Jelgava var lepoties ar pili, taču principā no tādiem arhitektūras brīnumiem te nav citiem ko rādīt. Man Jelgava ir manas mājas, un tā ir cita kategorija, kuru nesaistu ne ar arhitektūru, ne ar kultūras pasākumu intensitāti, ko pilsēta sniedz. Jelgava ir vieta, kur man patīk atgriezties,» tā Vita, kuras dzīves līkloči tagad aizgājuši dienvidu virzienā – uz Spāniju. Maijā jelgavniece apprecējusies ar spāni, un jau šonedēļ Vita devusies uz turieni, lai rakstītu jaunas dziesmas un pēc laika ar jauniem skaņdarbiem atgrieztos savās mājās – Jelgavā. Kas zina – varbūt kāds no tiem līdztekus dziesmām angļu, krievu un latviešu valodā drīzumā skanēs arī spāniski.