No šodienas ikviens jelgavnieks ar savu parakstu var apliecināt atbalstu Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) izstrādātajam projektam «Krīzes likums». Pirmajās parakstu vākšanas stundās šodien mūsu pilsētā jau parakstījušies 14 cilvēki.
Ilze Knusle-Jankevica
Parakstu vākšanas koordinatore Jelgavā Inese Zeime teic, ka priekš pirmās dienās, kad paraksti vākti pāris stundas, tas ir labs rādītājs, bet pieļauj, ka aktivitāte pieaugs, jo cilvēki vēl nav informēti par šo iniciatīvu. LAKRA Sabiedrisko attiecību koordinatore Vineta Sprugaine portālam www.jelgavasvestnesis.lv apstiprina, ka iedzīvotāju interese un aktivitāte visā Latvijā ir ļoti liela – cilvēki ne tikai vēlas parakstīties, bet ir gatavi arī paši vākt parakstus. Ja sākotnēji atbalstu likumprojektam varēja paust 30 Latvijas apdzīvotās vietās, tad tagad, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, to iespējams izdarīt vēl septiņās.
LAKRA «Krīzes likuma» projektu ir iesniegusi visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Līdz šim neviena vēl nav izteikusi vēlmi to iesniegt Saeimā, tāpēc kredītņēmēju tiesību aizstāvji vēlas savākt iedzīvotāju parakstus, kas apliecina viņu atbalstu šim likumprojektam, un lūgt «Krīzes likumu» Saeimā iesniegt Valsts prezidentam.
LAKRA pārstāve skaidro, ka viena no būtiskākajām problēmām, ko risina izstrādātais likumprojekts, ir ekonomiskās lejupslīdes radītais nekustamo īpašumu cenu kritums un tā negatīvā ietekme uz parādsaistību dzēšanu, ja īpašums pašlaik tiek realizēts izsolē. Likumprojekts aizsargās kredītņēmēju un viņa galvotāju no tā, ka aizdevējs vērš piedziņu pret citiem īpašumiem, kas nav aizņēmuma ķīla. «Lai risinātu šo problēmu, likumprojektā iestrādāts pienākums valdībai līdz 2010. gada 1. janvārim izstrādāt hipotekārās kreditēšanas noteikumus, kas noteiktu, ka kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu, ja kredīts nav segts no naudas līdzekļiem, kas iegūti nekustamā īpašuma realizācijas rezultātā,» skaidro viena no likumprojekta autorēm LAKRA konsultante zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.
Tāpat likumprojekts nosaka, ka personas ikmēneša maksājums kredītiestādēm nedrīkst pārsniegt 40 procentus no personas ikmēneša ienākumiem, turklāt pusei no šīs summas ir jābūt novirzītai aizdevuma pamatsummas dzēšanai. «Tā kā šobrīd jau ļoti daudziem kredītņēmējiem ir izveidojušies ievērojami maksājumu parādi, par kuriem kreditori veic līgumsodu aprēķinu, lai to novērstu, likumprojekts nosaka, ka pēc kredītņēmēja rakstiska lūguma kredīta devējam nenomaksātie maksājumi ir jāpievieno kredīta pamatsummai, tomēr par pievienoto procentu summu aizņēmējam atkārtoti procenti nav jāmaksā. Pašlaik, restrukturizējot kredītus un pievienojot nenomaksātos ikmēneša procentu maksājumus kopējām parādsaistībām, jaunizveidotais ikmēneša maksājumu grafiks visbiežāk paredz, ka kredītņēmējs maksā arī procentus no iepriekš nesamaksātajiem procentiem,» stāsta V.Sprugaine.
Jāpiebilst, ka šos atvieglojumus kreditēšanas nosacījumos rosina ieviest uz tā saukto krīzes laiku līdz 2013. gadam.
Jelgavā parakstīties var Zirgu ielā 12 – 59 divas reizes nedēļā: pirmdienās no 19 līdz 21 un ceturtdienās no 10 līdz 12. «Ja tomēr kāds galīgi nevar tikt šajā laikā, droši zvaniet, mēģināsim rast risinājumu. Tāpat, ja parakstīties vēlas vesels kolektīvs, varam sazināties un, iespējams, aizbraukšu pie jums,» piebilst I.Zeime. Inesi Zeimi var sazvanīt pa tālruni 26661123.
Ar «Krīzes likuma» projektu var iepazīties interneta mājas lapā www.kreditnemeji.lv.
Foto: Ivars Veiliņš
4 °C,
3.2 m/s,
90.3 % 
4 °C,
3.2 m/s,
90.3 %