Jelgavā notiekošā starptautiskā semināra darba grupas pārrunājušas dažādus ar energoefektivitāti saistītus jautājumus un salīdzinājušas vairāku valstu pieredzi šajā jomā. Darba procesā izkristalizējušies arī daži secinājumi, kas attiecas uz Jelgavu. Galvenais no tiem – jāievieš jaunākas, jaudīgākas un videi draudzīgākas tehnoloģijas.
Ilze Knusle-Jankevica
Pēc semināra pirmās dienas darba grupās, kurās piedalījās dalībnieki no sešām valstīm (Vācijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas un Latvijas), izkristalizējušies daži secinājumi, kas attiecas uz Jelgavu. Pirmkārt, Jelgavā būtu nepieciešams ieviest tehnoloģijas, kas ir ne tikai efektīvas, bet arī «zaļas». Tiesa, ieviešot šādas tehnoloģijas, ir arī riski. Pirmkārt, tas ir politiskais risks – jaunieviestā tehnoloģijas būtu ilgtspējīga, taču, mainoties politiskajām vadlīnijām, prioritātes var mainīties un tās var tikt koriģēt, apdraudot procesu. Otrs ir ekonomiskais risks – ieguldījums ir vērienīgs, taču garantēt finansiālo stabilitāti tikpat ilgā laika periodā varbūt problemātiski. Trešais – tehnoloģiskais risks, ko var radīt tehnoloģiju attīstība. Protams, neviens nekad nav pasargāts arī no «forsmažora» – piemēram, kāds klients atsakās no pakalpojumiem vai rodas kāda cita neparedzēta situācija, ko iepriekš nevar paredzēt.
Tāpat Jelgavā būtu jādomā par to, kā kombinēt siltuma un elektroenerģijas ražošanu – koģenerācija, jo eksperti uzsver, ka šobrīd netiek izmantots tas apjoms, ko varam uz vietas saražot – Jelgavā izmanto apmēram 60 procentus no tā siltuma, ko varētu saražot. Kā iespējamo risinājumu speciālisti redz cauruļvadu nomaiņā, uzlabošanā. Vēl viens secinājums, pie kāda nonāca darba grupas – lai uzlabotu energoapgādes situāciju pilsētā, pašvaldībai jābūt vienai no pasākumu dalībniekiem, virzītājspēkiem, ideju ģeneratoriem.
Aplūkojot kopējo situāciju semināra dalībvalstīs, skaidrs ir viens – katrā valstī un pat katrā pilsētā šī situācija ir atšķirīga, jo jāņem vērā politiskā un sociālā situācija valstī, kā arī finansiālās iespējas. Lai tomēr energoefektivitātes uzlabošana neapstātos, speciālisti iesaka realizēt mazākus projektus.
Darba grupas modelēja arī nākotnes vīzijas: jāievieš inteliģentās tehnoloģijas, vairāk jāizmanto atjaunojamie energoresursi – saules un vēja enerģija. Semināra dalībnieki ieteica izveidot arī kompetences centru, organizēt speciālistu apmaiņu un seminārus, konferences, lai turpinātu izglītoties par jautājumiem, kas saistīti ar energoefektivitāti.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka 16. un 17. septembrī Jelgavā projekta «Energoefektīva un saskaņota darbība pilsētas attīstībā» ietvaros notiek seminārs par energoefektivitāti un tajā piedalās ap 50 dalībnieku no sešām valstīm. Projekts tiek īstenots Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros, un tā mērķis ir izstrādāt integrētas pilsētvides attīstības koncepcijas un vadlīnijas, kas nodrošinātu daudzstāvu dzīvojamo kvartālu un pilsētas teritoriju apkārtējās dzīves vides pievilcības paaugstināšanos un ilgtspējīgu attīstību. Projekta kopējais budžets ir 3 768 836 eiro, tā ietvaros Jelgavas pašvaldībai paredzēti 303 549 eiro, no kuriem 85 procenti ir ERAF līdzfinansējums, bet 15 procenti – Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums.
Foto: Ivars Veiliņš
3.9 °C,
2.6 m/s,
91.4 % 
3.9 °C,
2.6 m/s,
91.4 %