No šodienas stājas spēkā jaunā norma, kas paredz – turpmāk, apstrīdot iepirkuma procedūras, būs jāmaksā nodrošinājuma nauda. Gan Jelgavas pašvaldība, gan uzņēmēji ir vienisprātis – tas izskaudīs to uzņēmēju sugu, kas konkursus apstrīd apstrīdēšanas pēc.
Ilze Knusle-Jankevica
«Par šādu normu nepieciešamību bija pārliecināta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Ceru, ka samazināsies nepamatotu sūdzību iesniegšana, un katrs, kurš nolems pārsūdzēt konkursa rezultātus, izvērtēs, cik pamatota ir šādas sūdzības iesniegšana par konkurentu,» portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/ norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Viņš uzsver, ka pārsūdzību dēļ ik gadu tiek aizkavēta vairāku projektu īstenošana. Šogad par diviem mēnešiem tika aizkavēta ielu rekonstrukcijas darbu uzsākšana Lielajā ielā, Dobeles šosejā un sešu ielu posmos ap Zemgales Olimpisko Centru.
Arī uzņēmēji ir vienisprātis, ka jaunā kārtība par maksāšanu, apstrīdot konkursu rezultātus, dos rezultātus un uzlabos uzņēmējdarbības vidi. «Tas ir pareizi, jo atturēs sūdzmaņus, kas sūdzas, lai novilcinātu laiku un tādējādi gūtu gandarījumu. Tie, kuru apsūdzībai ir reāls pamats, samaksās un cīnīsies par savu taisnību – nav tās summas tik lielas, lai to nevarētu atļauties,» pārliecināts ceļazīmju ražotāja «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks. Arī viņa vadītais uzņēmums dažas reizes ir apstrīdējis konkursa rezultātus, bet tikai gadījumos, kad tam ir pamats. Piemēram, «Signum» iebildis, ka konkursā par ceļa zīmju ražošanu uzvarēja uzņēmums, kuram nav ražošanas licences, bet diemžēl nesekmīgi. Tāpat tiek apstrīdēti arī «Signum» iesniegtie piedāvājumi, galvenokārt, lai vilcinātu laiku vai gūtu gandarījumu par to, ka citam patraucēts.
Līdzīgi domā arī «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Jānis Laizāns. «Tagad valstī ir bezdarbs un uzņēmumi intensīvāk cīnās par iespēju tikt pie darba, arvien vairāk apstrīdot iepirkumu konkursu rezultātus. Bet līdz ar katru apstrīdēšanu projekta īstenošana aizkavējas par diviem trim mēnešiem. Tagad vismaz tie, kas rezultātus apstrīd par sīkumiem, padomās, vai tas ir to vērts,» portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/ norāda J.Laizāns.
Citādāk domā «CBS Igate» Iepirkumu attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Diāna Agule. Viņasprāt, noteikumos vajadzēja paredzēt arī to, ka gadījumā, ja pretenzija izrādās pamatota, atbildība jāuzņemas pasūtītājam un jāmaksā viņam. «Tādos gadījumos sanāk, ka pasūtītājs nav pieņemis pareizu lēmumu un viņa paša vainas dēļ projekta īstenošana tiek kavēta, tātad viņš ir tikpat vainīgs kā tie, kas konkursus apstrīd bez pamatota iemesla,» tā D.Agule.
Jau ziņojām, ka šādu kārtību paredz šā gada 25. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 968 «Noteikumi par iepirkuma procedūras pārkāpumu iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atmaksas kārtību un kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma samaksas». Tajos noteikts, ka minimālais nodrošinājums konkursā, kas saistīts ar būvdarbiem, ir 500 latu, bet konkursā, kas saistīts ar piegādi un pakalpojumu sniegšanu, – 200 lati.