Turpinot izglītības sistēmas reformas, no 2010. gada 1. septembra tiek plānota pārēja uz pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, vienlaikus nodrošinot piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja un Jelgavas pamatskolu direktori atzīst, ka šādas izmaiņas nav vērtējamas viennozīmīgi un prasīs apjomīgu darbu, lai izstrādātu jaunu izglītības saturu.
Ritma Gaidamoviča
Par šādām izmaiņām teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai Valsts prezidenta sasauktajā ārkārtas vadības sēdē. Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst, ka plānotās izmaiņas nav viennozīmīgi vērtējamas. «Esmu piedalījusies vairākās Izglītības un zinātnes ministrijas sanāksmes, kurās piedalījušies arī departamentu vadītāji, kuriem iezīmēti uzdevumu, kas jādara, lai šīs izmaiņas veiktu. Es domāju, ka šie uzdevumi ir jāizrunā ne tikai kabinetos, bet jāpiedalās arī praktiķiem, te es domāju pirmsskolas un sākumskolas speciālistus, skolotājus, kuri strādā ar šiem bērniem. Būtiski šobrīd ir pārskatīt izglītības saturu, lai tas atbilstu skolēna vecumam un šīm satura izmaiņām jābūt visā pamatizglītības posmā. Kopā ar praktiķiem jānovērtē, ko katrā vecumā bērns spējīgs apgūt. Pēc tam jāsagatavo arī skolotāji, jānostiprina viņu zināšanas, lai var strādāt ar šāda vecuma bērniem. Un mums jau nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā vajadzētu zināt par šo reformu, lai būtu skaidrs kā to īstenot,» tā G.Auza, piebilstot, ka šo izmaiņu ierosinātāji bijuši arī vecāki, kuri vēlas, lai bērni skolu beigtu 18 gadu vecumā.
Jelgavas 4. pamatskolas direktore Agita Lundberga atzīst, ka pavisam nesen darbā ieviesti jauni mācību standarti, bet tagad, līdz ar izmaiņām tie būtu vējā. «Sanāk, ka jāpārstrādā viss mācību saturs un tiek veltīgi iztērēti resursi. Ja skatāmie uz sešus gadus vecu bērnu ienākšanu skolā ar perspektīvu, tas ir pozitīvi, jo viņš jau 18 gados beigs skolu. 12. klasē jau viņi ir pieauguši, bet uz viņiem attiecas visi skolas noteikumi un bieži vien skolēni nepakļaujas tiem, jo jūtas pieauguši. Taču nezinu, vai mūsu sešus gadus vecie bērni ir tik gatavi sēdēt skolas solā, kur ir tik liela slodze. Manuprāt, viņi psiholoģiski nav vēl tam gatavi. Tādējādi bērniem tiktu nolaupīta bērnība,» tā A.Lundberga, norādot, ka tās ir lielas pārmaiņas un izsaka šaubas, vai valstī to iespējams ieviest no nākamā mācību gada, līdz tam izstrādājot jaunu izglītības saturu.
Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite atzīst, ka, viņasprāt, skolēnu veselības stāvoklis nav tāds, lai jau sešu gadu vecumā viņi sēdētu skolas solā. «Pēdējos gados bērniem ir arvien lielākas veselības problēmas un, manuprāt, bērniņi nav gatavi tādai slodzei kā tas ir skolā. Pirms daudziem gadiem jau bērni skolu sāka ar sešiem gadiem un radās visādas problēmas, kāpēc mēs tagad atkal ejam uz to pašu. Tas iespējams tikai tad, ja tiek pamatīgi mainīts mācību saturs, kas pielāgots šī vecuma bērniem. Taču, ja izmaiņas būs, mēs tām pielāgosimies un strādāsim,» tā L.Gineite.
www.delfi.lv ziņo, ka šobrīd uz pirmsskolas izglītības programmu paraugu bāzes Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti izstrādā programmu sešgadīgo bērnu apmācībai ar konkrētajam vecumposmam atbilstošām metodēm un piemērotā vidē.
Ņemot vērā, ka turpmāk 1. klasē skolēni būs par gadu jaunāki, tiks mainīts visu mācību priekšmetu saturs, tiks pārskatīti mācību priekšmetu standarti, pilnveidojot prasības līdz pat 6. klasei, kā arī tiks pārskatīti mācību priekšmetu programmu paraugi, piemērojot tos attiecīgajam vecumposmam.
Ministrija norāda, ka, sākot skolas gaitas jau sešu gadu vecumā, vispārējā izglītība tiks iegūta līdz pilngadībai, un pēckrīzes periodā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits palielināsies par aptuveni 18 000.
Tāpat ministrija uzskata, ka tas ļaus samazināt skolēnu pārslodzi, neradīs draudus vispārējās izglītības kvalitātei. IZM sola, ka līdztekus tiks veikta pamatizglītības satura kvalitatīva pilnveide, lai nodrošinātu Latvijas skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanos vietējā un starptautiskā līmenī.