«Klāt septembris, kas līdzi sev atnes Dzejas dienas, kurās mēs visi steidzamies dzejas rindas skandināt. Šoreiz tas notiek jau 45. reizi,» tā šodien, turpinot Dzejas dienas svētkus, pie Raiņa pieminekļa klātesošos uzrunāja Jelgavas Latviešu biedrības dzejas kluba «Pieskāriens» vadītāja Rasma Urtāne.
Ritma Gaidamoviča
Šodien arī mūsu pilsētā notiek dažnedažādi pasākumi, kas veltīti Dzejas dienai. No rīta septiņās pilsētas skolās notika dzejas stunda, bet pēcpusdienā pasākums Raiņa parkā, kur savu dzeju jelgavniekiem lasīja gan pieredzējuši un profesionāli dzejnieki, gan jaunie. Pasākumā Raiņa parkā piedalījās vairāki desmiti cilvēku, tostarp jau kundzes un kungi gados, kā arī skolēni, kuri lielāku interesi izrādīja tieši par jauno dzejnieku vārstījumiem, jo šķiet tie runāja viņiem saistošākā leksikā.
Tradicionāli pasākumā piedalījās Eduards Aivars, kurš klātesošiem ļāva noklausīties trīs no autora krājumā esošiem dzejoļiem. Viens no tiem veltīts Rainim.
Svētkos piedalījās arī dzejniece no Talsiem Maija Laukmane, klausītājus iepazīstinot ar diviem dzejoļiem.
Īpašs viesis šajā pasākumā bija Kirovas pilsētas dzejnieks un vēsturnieks Jurijs Malihs, kurš sarakstījis grāmatu «Savītie likteņi» par Raini un Pēteri Stučku. Svētku reizē ciemiņš jelgavniekiem bija sagatavojis divus savus dzejoļus. «Nedomāju, ka man jel mūžā būs izdevība piedalīties Dzejas dienās un sveikt Raini dzimšanas dienā. Esmu ļoti priecīgs, ka tā tomēr noticis un šodien es stāvu šeit, lai nolasītu kādu no saviem darbiem,» tā J.Malihs.
Vārds pie Raiņa pieminekļa dots arī vairākiem jauniem talantiem – dzejniekiem Tomam Treibergam un Krišjānim Zeļģim.
Krišjānis atzīst, ka neskatoties uz to, ka Dzejas dienas ir lieli svētki, tās personīgi jaunais dzejnieks saista ar parastu pasākumu, kas nerada lielu emocionālu pacēlumu. «Protams, tā ir iespēja izteikties jaunajiem un arī es to izmatoju,» tā jaunais dzejnieks, kurš atzīst, ka par dzejnieku kļuvis, jo tā esot lieta, ko viņš vienīgo tā pa īstam prot. Taujāts, cik dzejoļu jau viņa pūrā, puisis atzīst, ka skaits viņaprāt šķiet ļoti muļķīga lieta, svarīgāka esot kvalitāte. «Ja dzejnieks savā mūžā rada desmit labus darbus, tas ir labi,» piebilst Krišjānis.
Jelgavniece Irēna Kalniņa atklāj, ka Dzejas diena vienmēr bijusi īpaša, taču labprāt vēlētos, lai par to vairāk interesētos jaunieši. «Dzejas dienas, man vecam cilvēkam, nozīmē daudz, jo es pati ļoti daudz lasu dzeju. Manī dzeja rada garīgu pacilājumu un tas šobrīd ļoti nepieciešams. Protams, vairāk patīk klasiskās vērtības – Ārija Elksne, Rainis, Aspazija, Fricis Bārda, Plūdonis, Aleksandrs Čaks un citi. Šī ir diena, kad jāpievērš vērība dzejai. Šobrīd ir materiālais laikmets, tieši tāpēc vēlētos, lai cilvēki vairāk pievēršas garīgām vērtībām un dzeja ir viena no tām. Jo īpaši jaunieši jāmudina to darīt,» tā I.Kalniņa.
Par muzikālo atpūtu gādāja Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris.
Jāpiebilst, ka ar to Dzejas dienas svinības Jelgavā vēl nav beigušās. Jau pulksten 18 Jelgavas kultūras nama Mazajā zālē notiks dzejoļu krājuma «Zemgales vācelīte 2009» atklāšanas svētki, uz kuriem aicināts ikviens dzejas mīļotājs.
Foto: Ivars Veiliņš
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 % 
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 %