16 °C, 5.7 m/s, 90.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāDombrovski aicina nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā
Dombrovski aicina nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā
02/09/2009

Vairāki augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji, kā arī Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis vēstulē vērsušies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, aicinot nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā.

Vairāki augstākās izglītības un
zinātnes pārstāvji, kā arī Latvijas eksprezidenti Vaira
Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis vēstulē vērsušies pie Ministru
prezidenta Valda Dombrovska, aicinot nekavējoties sākt strukturālas
pārmaiņas augstākajā izglītībā.

Vēstulē norādīts, ka pašreizējās augstākās
izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama Latvijas
stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo, kaut arī valsts ilgstoši
varējusi lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā, skaitliskie
rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, proti, Latvijas augstskolās
kopumā nav vairāk zinātņu doktoru kā vienā universitātē
ārvalstīs.

Lai gan Latvijā ir 60 augstākās izglītības
institūcijas un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas
valsts zinātniskās institūcijas, valstī ir zemākais starptautiski
recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu
vidū, uzsvērts vēstulē.

Tāpat, pēc vēstules autoru domām, vērojama
nošķirtība no starptautiskām attīstības tendencēm un Latvijas
tautsaimniecības problēmām, kā arī atklājas finansēšanas sistēmas
trūkumi un redzama disproporcija studentu skaitā gan pa nozarēm,
gan studiju līmeņiem.

«Latvijas tālākai attīstībai ir nepieciešamas
tādas strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas
nodrošinātu uzsvaru uz Latvijas stratēģiskajām vajadzībām
atbilstošu rezultātu sasniegšanu, kvalitatīvu lēcienu Latvijas
izglītības un zinātnes sektoru starptautiskajā konkurētspējā,
akadēmisko, finanšu un infrastruktūras resursu koncentrāciju un
maksimālu atdevi no pieejamiem budžeta līdzekļiem,» uzskata
akadēmiskās vides pārstāvji.

Līdz ar to Dombrovskis tiek aicināts
nekavējoties spert soļus minēto mērķu sasniegšanai. 

Vēstuli bez eksprezidentiem parakstījuši
arī Latvijas Universitātes (
LU) rektors
Mārcis Auziņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris
Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars
Kalviņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs
Grēns,
LU profesors Ivars Lācis un
sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita
Rēvalde pieļauj, ka Latvijā augstskolu skaits varētu samazināties
vēl šajā mācību gadā. «Ir jūtams, ka šis gads varētu būt pārmaiņu
gads, kad augstskolu skaits samazinātos,» norāda Rēvalde.

Viņa atzīst, ka ministrijas darba kārtībā jau
kādu laiku ir jautājums par koledžu tīkla optimizāciju, tomēr,
ņemot vērā šo jautājumu jūtīgumu, IZM apzināti izvairījusies no šo
jautājumu publiskas iztirzāšanas līdz jaunā mācību gada sākumam,
lai neatņemtu vienām vai otrām koledžām viņu audzēkņus un
neaizdzītu vēl vairāk studējošo uz ārzemēm.

Arī Auziņš piekrīt, ka augstākās izglītības
sistēma ir nobriedusi nopietnām pārmaiņām, uz ko šajā mācību gadā
vajadzētu koncentrēties. «Ir pēdējais brīdis strukturālajām
pārmaiņām augstākajā izglītībā, jāpāriet uz konkrētām darbībām,
citādi vēl vairāk cietīs izglītības kvalitāte,» uzskata
rektors.

Šajā saistībā arī viņš uzsver – augstskolu
Latvijā ir par daudz un ir jādomā, vai tām ir pietiekami resursi ne
tikai finansiālo līdzekļu, bet arī studētgribētāju kontekstā.
Šobrīd Latvijā 60 augstākās izglītības iestādēs strādā aptuveni
6000 cilvēku, no kuriem tikai 40% ieguvuši kādu no zinātniskajiem
grādiem, norādīja Auziņš.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs
Jānis Vētra paudis viedokli, ka, vērtējot augstākās izglītības
iestāžu skaitu Latvijā atkarībā no reflektantu pieprasījuma, šobrīd
šādu iestāžu nav par daudz.

Tomēr aktuālāk, viņa skatījumā, būtu diskutēt,
piemēram, par to, ka Latvijā aptuveni 77 500 cilvēku studē
publiskajā sektorā, no kuriem pilna laika klātienē studē ap 28 000
cilvēku. Pieliekot Auziņa minētos datus par akadēmisko personālu,
no minētā skaita sanāk viena publiskā sektora augstskola Latvijā.
«Varbūt tad arī domāšanā būtu jāiziet no tā, ka Latvijā būtu viena
šāda augstskola,» spriež Vētra, «varbūt šinī ziņā jāmaina Latvijas
Universitātes saturs un piepildījums.»

Arī Auziņš piekrīt, ka vidēja lieluma
augstskolā pasaulē studē aptuveni 28 000-30 000 cilvēku un šobrīd
tātad Latvijā akadēmiskā personāla pietiktu vienai labai
augstskolai. Savukārt Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs
un biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētāja vietnieks
Aldis Baumanis aicina tirgum pašam ļaut risināt problēmas privāto
augstskolu sektorā.

LETA