Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kas paredz turpmāk uzņēmējiem noteikt maksu par iepirkumu konkursu apstrīdēšanu. Aptaujātie Jelgavas uzņēmēji to vērtē pozitīvi un spriež, ka nākotnē tas ļaus izvairīties no nepamatotiem sūdzmaņiem, kuru vienīgais mērķis ir novilcināt projektu realizācijas laiku.
Kristīne Langenfelde
Ziņu aģentūra LETA informē, ka iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras rezultātiem vai par pasūtītāja rīcību iepirkuma procedūras ietvaros, iemaksājams iesnieguma nodrošinājums, sākot no 500 latiem atkarībā no iepirkuma finansējuma. Savukārt iesniedzot iesniegumu par iepirkumiem, kas lielāki par 10 miljoniem, nodrošinājums būs 10 000 latu.
SIA «Alvima» rīkotājdirektors Almants Reinbergs MK noteikumus vērtē pozitīvi un uzskata, ka tas disciplinēs un liks padomāt uzņēmējiem, kas līdz šim sūdzējušies Iepirkumu uzraudzības birojā tikai dēļ kāres ieriebt konkursa uzvarētājam. «Sauciet viņus kā gribiet – ieriebēji, nepamatoti aizvainotie vai lūpu uzmetēji – šādu sūdzmaņu un firmiņu pēdējā laikā saradies ir ļoti daudz. It sevišķi ja runājam par mazajiem iepirkumiem, kuru realizācijas summa ir līdz 100 000 latu. Taču tagad, kad par katru šādu sūdzības iesniegšanu būs jāmaksā nodrošinājums, tas liks nopietni padomāt, vai tam tiešām ir pamats,» uzskata A.Reinbergs.
Viņš arī atzīst, ka «Alvima» līdz šim sūdzības par iepirkumiem iesniegusi tikai tādā gadījumā, ja patiesi iepirkumu konkursa rezultātu vērtēšanā ir bijusi jūtama netaisnība un to uzņēmums gatavs darīt arī turpmāk. «Mēs neesam no tiem, kas sūdzas sūdzēšanās pēc,» tā A.Reinbergs.
Kā apsveicamus šos noteikumus vērtē arī SIA «KULK» valdes priekšsēdētājs Gunārs Bubulis. «Pēdējos gados šī situācija jau ir aizgājusi ārprātā – nav neviena iepirkuma konkursa, kas netiktu bez jebkāda pamata apstrīdēts. Bet ir taču jāpadomā, ka iepirkums ir tikai pirmā stadija – nākamais solis ir, piemēram, būvniecība, ko šāda nepamatota sūdzēšanās būtiski aizkavē. Spilgts piemērs tā pati nupat uzsāktā Dobeles šosejas rekonstrukcija – te skaidri redzamas, kā kāda vēlme vienkārši iegriezt citam uzņēmuma ir pamatīgi novilcinājusi laiku. Tiem, kas nepamatoti apstrīd jau nerūp, ka projekts ievilksies, labie laika apstākļi būs aiz muguras un darbs jāveic steigšus. Ja vien šoreiz būtu iztikts bez nepamatotas sūdzības, tagad projekts būtu pavirzījies daudz tālāk un iela sakārtota ātrāk,» tā uzņēmējs.
Tai pat laikā uzņēmēji spriež, ka jaunie noteikumi nebūs šķērslis tam, lai iesniegtu pamatotas sūdzības – jo uzņēmēji būs gatavi izvērtēt savas sūdzības pamatotību un vajadzības gadījumā iemaksāt arī noteikto nodrošinājumu. «Līdz šim cilvēkiem nebija nekādas atbildības – uzraksti ko vien vēlies un zini, ka izskatīs, novilks laiku. Nevienam jau nerūpēja, vai tam vispār ir pamats. Tāpēc es arī uzskatu, ka maksa par iepirkumu konkursu apstrīdēšanu bija nepieciešama,» piebilst «Rimts» valdes loceklis Juris Veiss.