Partijas LPP/LC aktīvists Dainis Liepiņš par Rīgas pašvaldības AS «Rīgas Centrāltirgus» valdes priekšsēdētāju iecelts pēc Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) ierosinājuma, aģentūra LETA uzzinājusi Rīgas domē. Savukārt laikraksts «Diena» papildina, ka D.Liepiņam šajā amatā noteikta amatalga – 2000 latu mēnesī.
www.jelgavasvestnesis
Pats D.Liepiņš LETAI atteicies komentēt, kurš viņu uzaicinājis ieņemt šo amatu. «Uzņēmumam ir akcionāri, un ar viņu vīziju esmu iepazīstināts mutiski. Šonedēļ plānotas tikšanās, kuru laikā tikšu iepazīstināts ar redzējumu,» aģentūrai skaidrojis D.Liepiņš.
D.Liepiņš apgalvojis, ka aicināts uz šo amatu tādēļ, ka viņam ir pieredze pilsētu attīstības projektos un to attīstīšanā. «Kad tika celts Centrāltirgus, tam bija vīzija būt modernākajam Eiropā. Patlaban ir uzstādīta vīzija, ka tirgum ir jākļūst par pilsētas magnētu. Kā to sasniegt un panākt, ir mans uzdevums,» teicis D.Liepiņš.
Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova aģentūrai LETA sacīja, ka D.Liepiņa kandidatūru izvirzījis A.Šlesers, kuru ar D.Liepiņu saista ilgstoša sadarbība.
Konkurss par Centrāltirgus vadītāja amatu netika rīkots, jo «tāds bija koalīcijas lēmums». A.Šlesers esot pārliecinājis koalīcijas biedrus par D.Liepiņa atbilstību šim amatam.
A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe aģentūrai LETA tirgus vadītāja izvēli skaidroja ar to, ka Liepiņš «jau ministrijā kā padomes priekšsēdētājs pārraudzīja vairākas kapitālsabiedrības», turklāt viņš «ir strādājis kopā ar Šleseru». «Šlesers viņam uzticas un ir pārliecināts par viņa spējām pārvaldīt šo uzņēmumu.»
«Jau ministrijas laikā Šlesers ir proponējis, ka, lai īstenotu savu politiku, viņam ir nepieciešami uzticami cilvēki. Liepiņš ir pierādījis sevi, un Šlesers viņam uzticas,» izteicās Dripe.
Pēc A.Šlesera preses sekretāra vārdiem, partijas piederībai šajā gadījumā neesot bijusi nozīme – galvenais kritērijs esot bijusi D.Liepiņa līdzšinējā darba pieredze.
«Rīgas Centrāltirgus» preses sekretārs Jānis Basevičs stāstīja, ka D.Liepiņš valdes priekšsēdētāja pienākumus sācis pildīt šonedēļ.
Kā aģentūrai LETA teica Basevičs, iepriekšējais «Rīgas Centrāltirgus» valdes priekšsēdētājs Edvīns Vējš amatu esot atstājis veselības stāvokļa dēļ. Vēju par valdes priekšsēdētāju iecēla pēc tam, kad iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska tika apcietināta, jo tiek turēta aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
«Rīgas Centrāltirgus» neto apgrozījums 2008. gadā bija 4,23 miljoni latu, bet peļņa – 7600 lati.
D.Liepiņš bija viens no labāk algotajiem partiju pārstāvjiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs, kurš līdz ar LPP/LC neiekļaušanu Valda Dombrovska (JL) valdībā un likumdošanas izmaiņām daudzus no ieņemtajiem amatiem zaudēja.
Kā liecināja D.Liepiņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2008. gadu, viņa kopējie ienākumi pērn bija 288 569 lati. Līdztekus Rīgas Brīvostas pārvaldei D.Liepiņš algotu darbu 2008. gadā veica arī kā Satiksmes ministrijas ārštata padomnieks, AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis, AS «Latvijas Pasts» padomes priekšsēdētājs, AS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» padomes priekšsēdētājs, AS «Latvijas Valsts ceļi» padomes priekšsēdētājs, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» padomes priekšsēdētājs un AS «Latvijas valsts meži» padomes loceklis.
D.Liepiņš pērn bija arī līdzīpašnieks virknei uzņēmumu. SIA «G.R.B. Investīcijas» viņam piederēja 200 kapitāldaļas 2000 latu vērtībā, SIA «Jelgavas tenisa centrs» – 57140 daļas 57 140 latu vērtībā, SIA «Intransserviss» – 90 daļas 9000 latu vērtībā, SIA «Babītes hokeja halle» – 306 148 daļas 306 148 latu vērtībā un SIA «L-sports» – daļas 2000 latu vērtībā.
Uz D.Liepiņa vārda bija deklarēts 21 nekustamais īpašums, tostarp zeme ar ēkām Jelgavā, Ozolnieku novadā un Talsu rajona Ķūļciema pagastā, kā arī neapdzīvojamas telpas Rīgā. Savukārt zemes gabali Liepiņam piederēja Ozolnieku novadā, Jelgavā, Rīgā, Ogres rajona Ķeipenes pagastā, Talsu rajona Ķūļciema pagastā, Tukuma rajona Engures pagastā un Irlavas pagastā, Saldus rajona Blīdenes pagastā, Rīgas rajona Sējas novadā un Salas pagastā.
«Rīgas Brīvostas pārvaldē» D.Liepiņš pērn saņēmis 68 766 latus, «Starptautiskās lidostas «Rīga»» padomē – 12 457 latus, «Latvijas Pasta» padomē – 13 110 latus, «Ceļu satiksmes drošības direkcijā» – 7200 latus, «Latvijas Valsts ceļos» – 7402 latus, «Latvijas autoceļu uzturētājā» – 14 019 latus, «Latvijas valsts mežos» – 10 080 latus. Kopumā atalgojumā par gadu viņš saņēmis 133 034 latus.
D.Liepiņa ienākumus pērn bija vairojuši noguldījumu procenti, «Nordea» bankā saņemot 353 eiro (248 latus), «Swedbank» – 599 latus, bet no «Latvijas Krājbankas» par vērtspapīru pārdošanu saņemti 478 lati. No «Rīgas Brīvostas pārvaldes» saņemta arī nomas maksa 240 latu apmērā. Nosacīts ienākums bijusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārmaksāto iemaksu atmaksa 2867 latu apmērā, savukārt vienreizēja rakstura ienākumus nesusi nekustamā īpašuma pārdošana, no SIA «KLIK» saņemot 215 000 eiro (151 103 latus).
Pērn D.Liepiņam nebija parādsaistību, skaidrās naudas uzkrājumi viņam bija 46 000 latu un 32 000 eiro (22 490 lati), bet bezskaidrās naudas – 25 652 lati «Swedbank», 6767 ASV dolāri (3674 lati) «Swedbank», 6348 eiro (4461 lats) «Nordea bankā» un 215 197 eiro (151 241 lats) «Swedbank».
2008. gadā uzņēmējs bija iegādājies nekustamo īpašumu par 60 000 latu, izsniedzis 94 500 latu aizdevumu, personīgi ziedojis 5500 latus. Kopumā Liepiņa personīgi izsniegtie aizdevumi ir 54 500 latu un 177 500 eiro (124 748 lati).
D.Liepiņš pašvaldību vēlēšanās pretendēja uz Jelgavas domes priekšsēdētāja amatu no LPP/LC saraksta, taču netika ievēlēts.