Kultūra

Pilsētas galvenais arhitekts Uldis Seržāns norāda, ka torņa
rekonstrukcijas projekts tika akceptēts pirms pieciem gadiem, tāpēc
tagad, kad tas tiek īstenots, speciālisti vēlreiz pārrunā, vai
izraudzītie risinājumi ir vislabākie. «Šajā tikšanās reizē
pārrunājām divus galvenos jautājumus. Pirmais ir mūru eksponēšana,
bet otrs – autotransporta, īpaši tūristu autobusu, novietošana,»
informē U.Seržāns. Atraktajos senās baznīcas sienu pamatos
iezīmējas gan logu ailas, gan redzams grīdas līmenis, līdz kuram
varētu tikt pazemināts arī grunts līmenis sienu iekšienē.
«Pašvaldības iecere ir laukumu, ko apskaus senie pamati, izklāt ar
granīta plāksnēm, bet tajā iezīmēt četras no kādreizējām 14 vidus
apjoma kolonnām,» stāsta pilsētas galvenais arhitekts, piebilstot,
ka Arhitektoniskās izpētes grupas speciālisti šobrīd izstrādā
vairākas šīs ieceres vizualizācijas, kuras vēlāk tiks apspriestas.
Ir arī vairāki varianti, kā varētu izskatīties šis seno mūru pamatu
ieskautais laukums.

Viens variants paredz uzsvērt baznīcas sakrālo nozīmi,
izveidojot laukuma vidū strūklaku vai simbolisku altāri, bet otrs,
tieši otrādi, neuzsvērt. «Man šķiet, ka nav jēgas akcentēt sakrālo,
ja pašam tornim ir pavisam citas funkcijas,» norāda pilsētas
galvenais mākslinieks Georgs Svikulis. Kā zināms, Trīsvienības
baznīcas torni paredzēts izveidot par tūrisma objektu, kurā
atradīsies gan tūrisma informācijas centrs, muzejs un izstāžu zāle,
gan konferenču zāle un biroju telpas, gan kafejnīca, gan skatu
laukums.

Savukārt transporta novietošanas problēmas plānots risināt,
izveidojot autostāvvietu Čakstes bulvārī pie Latvijas
Lauksaimniecības universitātes 2. dienesta viesnīcas, kur šobrīd ir
apstādījumi. «Mēs domājam par to, lai šo objektu varētu ērti
izmantot arī nākotnē. Iespējams, kādreiz tiks izveidots senās
baznīcas apjoms no stikla. Vai arī tiks nojaukta daļa ēkas, kurā
šobrīd atrodas dienesta viesnīcas, un baznīcas žogs uzmūrēts tur,
kur vēsturiski tas atradās – cauri šīs ēkas iekšpagalmam,» idejas
ieskicē G.Svikulis.

Laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» bija iespēja aplūkot 1955.
gadā izstrādātu projektu skvēram pie J.Čakstes pieminekļa, kas nu
jau kļuvis par vēstures liecību. Jāteic, ka pēc torņa atjaunošanas
skvērs izskatīsies gandrīz tāds, kādu to bija iecerēts izveidot
padomju laikos. Padomju laiku projektā skvērā bija paredzēts
ierīkot strūklaku. Ja strūklaka būs, tad tikai laukumā starp senās
baznīcas mūriem. Taču ir lietas, ko tomēr, realizējot projektu, nav
paredzēts atjaunot kā tolaik iecerētajā projektā – piemēram,
laikrakstu stendu-vitrīnu, kurā bija plānots izvietot jaunākos
laikrakstus, ko pilsētas iedzīvotāji var bez maksas lasīt. 1955.
gadā izstrādātā projekta īstenošana izmaksātu 65 000 rubļu. Tolaik
projektu akceptējis toreizējais pilsētas galvenais arhitekts
Alberts Krūmiņš. Viņš ir arī kultūras nama autors.

Jāpiebilst, ka, šobrīd atjaunojot torni, nolemts ne tikai
atjaunot tā pulksteņus, kas vērsies uz visām četrām debess pusēm,
bet arī pēc leģendas vienā no pulksteņa ciparnīcām apzeltīt skaitli
viens.