Šodien Ministru kabineta komiteja vēl neakceptēja tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc tieslietu ministra Mareka Segliņa lūguma.
Darba grupa, kas izstrādāja pamatnostādnes, secinājusi, ka tuvākajā nākotnē iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām.
Piemēram, dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda, savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras neskar nepilngadīgo bērnu intereses, varētu nodot izskatīt zvērinātiem notāriem.
Projektu tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009. – 2015. gadam izstrādājusi tieslietu ministra vadīta darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, apgabaltiesām, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne, saskaņā ar izstrādāto dokumentu tuvāko gadu politikas mērķi ir stiprināt tiesu varas neatkarību, nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, kā arī veicināt tiesu darba organizācijas un tiesu procesu attīstību, nosakot prioritāros attīstības virzienus un mērķus, kā arī vidējā termiņā veicamos uzdevumus.
Politikas plānošanas dokuments nosaka dažādus rīcības virzienus tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai nodrošinātu indivīdam pieejamu tiesu, plānots uzlabot tiesu sniegtos pakalpojumus. To var panākt, ieviešot vienotu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu apmeklētāju apkalpošanas sistēmu, kā arī pilnveidojot tiesu nodevu un maksas pakalpojumu sistēmu.
Lai turpinātu tiesas procesa modernizāciju, paredzēts sekmēt tiesvedības un procesuālo darbību elektronisku norisi, sekmēt skaņu ierakstu un video konferenču ieviešanu un izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā.
Kā iepriekš pastāstīja Pakalne, pamatnostādnēs paredzēta arī sabiedrības informēšana par tiesu darbu, kuru plānots realizēt, nodrošinot informatīvu materiālu pieejamību gan tiesu iestādēs, gan Latvijas Tiesu portālā, veicinot interneta pieejas punktu pieejamību tiesās, kā arī veicot pētījumu par tiesu pakalpojumu informācijas centra nepieciešamību tieslietu sistēmā.
Savukārt, lai attīstītu tiesu infrastruktūru, nepieciešams izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju, noteikt tiesu ēku standartus un drošības prasības, kā arī pilnveidot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti.
Pamatnostādnēs paredzēta tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana. To plānots panākt, popularizējot mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu un pilnveidojot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu.
Par pamatnostādņu īstenošanu atbildīga būs Tieslietu ministrija, bet minētais politikas plānošanas dokuments vēl būs jāskata valdībā.
www.leta.lv
20.3 °C,
1.7 m/s,
93.9 % 
20.3 °C,
1.7 m/s,
93.9 %