1.3 °C, 2.8 m/s, 88.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLai jautājumi par siltumu nepaliktu bez atbildes
Lai jautājumi par siltumu nepaliktu bez atbildes
25/07/2009

Priekšvēlēšanu gaisotnē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Jelgavas nodaļas pārstāvji vērsās pie Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa ar atklātu vēstuli, kurā izklāstīja savu viedokli par siltumapgādes problēmām Jelgavā, aicinot atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Lai sniegtu izsmeļošas atbildes, partijas pārstāvji 13. jūlijā tika aicināti uz tikšanos, tomēr neviens no interesentiem tā arī neieradās. Lai pilsētas iedzīvotāju uzdotie jautājumi tomēr nepaliktu bez atbildes, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» apkopoja uz tiem sniegtās atbildes. 

Priekšvēlēšanu gaisotnē Latvijas Sociāldemokrātiskās
strādnieku partijas Jelgavas nodaļas pārstāvji vērsās pie Jelgavas
domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa ar atklātu vēstuli, kurā
izklāstīja savu viedokli par siltumapgādes problēmām Jelgavā,
aicinot atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Lai sniegtu izsmeļošas
atbildes, partijas pārstāvji 13. jūlijā tika aicināti uz tikšanos,
tomēr neviens no interesentiem tā arī neieradās. Lai pilsētas
iedzīvotāju uzdotie jautājumi tomēr nepaliktu bez atbildes,
laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» apkopoja uz tiem sniegtās
atbildes. 
Sanāksmē piedalījās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš, priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks, SIA «Fortum
Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga, Zemgales reģionālās
Enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis un SIA «Jelgavas
Nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis.
Kādas ir Jelgavas domes iespējas risināt sarunas ar akciju
sabiedrību «Jelgavas siltumtīklu uzņēmums» infrastruktūras
ilgtermiņa nomnieku SIA «Fortum Jelgava» par izlīdzinātā maksājuma
ieviešanu Jelgavas klientiem?
SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle A.Bataraga skaidro, ka
nosacīti šāds izlīdzinātais maksājums pastāv jau šobrīd, jo
uzņēmums klientiem, kuriem ir grūtības norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem apkures sezonas laikā, piedāvā slēgt vienošanos un
bez sankcijām atmaksāt uzkrāto parādu visa gada garumā. Pagājušajā
apkures sezonā šādu iespēju izmantojuši teju tūkstotis uzņēmuma
klientu. Godprātīgiem maksātājiem šādu vienošanos iespējams noslēgt
turpat uzņēmumā bez liekas birokrātijas un citiem sarežģījumiem.
«Uzņēmums nav ieinteresēts tiesāties ar saviem klientiem, tādēļ,
pateicoties mātes kompānijas ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā,
esam raduši iespēju sniegt šāda veida atbalstu saviem klientiem,»
situāciju skaidro A.Bataraga.
Kādi darbi šogad ieplānoti ar Jelgavas domes līdzdalību
dibinātajā biedrībā «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra»? Kādi
vēl pasākumi paredzēti,
domājot par pašvaldības iedzīvotāju līdzekļu taupīšanu?
Zemgales reģionālo Enerģētikas aģentūru dibinājušas piecas
pašvaldības
(Jelgavas, Auces un Jēkabpils pilsētas domes, Bauskas un
Ozolnieku novadi),
kā arī SIA «Fortum Jelgava» un SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma
pārvalde».
Savukārt nevalstisko sektoru biedrībā pārstāv Zemgales
Inovāciju centrs un
Zemgales reģionālais Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs.
Vairāk nekā
pusi no aģentūras darbības izmaksām sedz Eiropas Savienības
(ES)
finansējums, bet atlikusī daļa ir biedru iemaksas. Faktiski
darbību aģentūra
uzsāka 2009. gada martā. Aģentūra strādā ES finansētās
programmas «Inteliģenta enerģija Eiropai»
ietvaros, tās galvenie mērķi ir saistīti ar
energoefektivitātes pasākumu
un alternatīvās enerģijas popularizēšanu. «Aģentūra darbojas
divos galvenajos virzienos, tā sniedz konsultācijas par
energotaupīšanas pasākumiem Zemgales reģiona iedzīvotājiem, gan
organizējot seminārus, gan sniedzot praktisku atbalstu projektu
pieteikumu sagatavošanā Ekonomikas un Vides ministriju atbalsta
programmām. Otrs darbības virziens saistīts ar ilgtspējīgas
enerģijas plāna izstrādi, kurā tiks apkopota informācija par teju
katru daudzdzīvokļu māju Zemgales reģionā, lai iedzīvotāji varētu
lemt par sev piemērotākajiem energoefektivitātes pasākumiem,» tā
aģentūras galvenos darbības virzienus iezīmē tās direktors
M.Prīsis.
Aģentūras birojs atrodas Pulkveža Brieža ielā 26, Jelgavas
Nekustamā īpašuma pārvaldes telpās, un speciālisti apmeklētājus
pieņem pirmdienās no pulksten 15 līdz 19. Tālrunis – 63080205.
Aģentūras birojs ir atvērts katru dienu, tādēļ visi, kurus interesē
jautājumi, kas saistīti ar energoefektivitātes pasākumiem, aicināti
vērsties pie aģentūras speciālistiem, savu vizītes laiku iepriekš
saskaņojot pa minēto tālruņa numuru.
Informāciju par aģentūru un tās piedāvātajiem pakalpojumiem
var iegūt arī
mājas lapā www.zrea.lv.
Kā tiek realizēta siltuma tarifa pamatotības uzraudzība
Jelgavas pašvaldībā?
Siltuma tarifa uzraudzība nav Jelgavas domes funkcija.
Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai tarifu pēc Ministru kabineta
metodikas izstrādā siltuma ražotājs, kuru apstiprina vai noraida
Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Procedūra paredz, ka visiem
interesentiem mēneša laikā ir iespēja iepazīties ar tarifa projektu
un sniegt savu atzinumu regulatoram. SIA «Fortum Jelgava» valdes
locekle A.Bataraga apstiprina, ka arī akciju sabiedrības «Jelgavas
siltumtīklu uzņēmums» padome pirms tarifa iesniegšanas regulatoram
lūdz to pamatot ar aprēķiniem, ko uzņēmuma speciālisti arī ikreiz
pirms tarifa projekta iesniegšanas dara. «Faktiskais gala jeb
pārdošanas tarifs veidojas no ražošanas, pārvades un sadales
tarifa, tādēļ to var ietekmēt izmaksu pieaugums vai samazinājums
jebkurā no minētajām pozīcijām. Nākamajā apkures sezonā, ņemot vērā
SIA «Fortum Jelgava» veiktos restrukturizācijas pasākumus un
plānoto dabas gāzes cenas kritumu, arī Jelgavas pilsētas tarifs
varētu būt ievērojami zemāks nekā iepriekšējā apkures sezonā,» tā
A.Bataraga. 
Kādas ir Jelgavas domes iespējas risināt sarunas ar SIA
«Fortum Jelgava» par pilsētas koģenerācijas staciju pielāgošanu
darbināšanai ar vietējo izejmateriālu – šķeldu?
SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle A.Bataraga skaidro, ka
līdz šim izbūvētā SIA «Fortum Jelgava» katlumāja Ganību ielā, kura
darbojas koģenerācijas režīmā, nav piemērota biomasas izmantošanai.
Teorētiski gan tajā varētu izmantot arī citus kurināmā veidus, ne
tikai dabas gāzi, tomēr tas būtu ekonomiski neizdevīgi. Tādēļ
uzņēmums ir sācis darbu pie jaunas 40 MWh siltuma un 20 MWh
elektrības jaudas biomasas katlumājas projekta Rūpniecības ielā 73.
Ar šo jaudu pietiks, lai ar siltumenerģiju apgādātu visu pilsētu,
atstājot pietiekami lielu rezervi nākotnes vajadzībām. Tāpat
projektā iecerēts savienot abus Lielupes krastus ar saistvadu,
nodrošinot iespēju apgādāt ar siltumenerģiju visu pilsētu no viena
avota. Projekta realizācijai plānots piesaistīt ES līdzfinansējumu.
Jaunā biomasas katlumāja savu darbību varētu uzsākt 2013. gadā,
turklāt tās tehniskie parametri pieļaus arī salīdzinoši zemas
kvalitātes bioloģiskas izcelsmes kurināmā, tai skaitā šķeldas,
izmantošanu. Līdz ar to mazināsies pilsētas siltumapgādes sistēmas
atkarība no dabas gāzes cenu svārstībām un būs iespējams izmantot
lētāko tirgū pieejamo biomasu.
Sagatavoja Jānis Kovaļevskis