Pagājušajā nedēļā notika Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras, Biznesa un finanšu pētniecības centra un Latvijas būvinženieru savienības organizēta diskusija «Kvalitatīva mājokļa renovācijas energoefektivitātes kontekstā». Tās pamatmērķis bija pārrunāt faktorus, kuri ietekmē kvalitatīvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas rezultātu.
Ilze Knusle-Jankevica
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa portālu http://www.jelgavasvestnesis.lv/ informē, ka pasākuma laikā klātesošie ne tikai diskutēja par faktoriem, kuri ietekmē kvalitatīvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas rezultātu, bet arī pārrunāja risinājumus kvalitatīvas, ilgtspējīgas un energoefektīvas renovācijas nodrošināšanai, iesaistot nozares profesionāļus. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras, Latvijas būvinženieru savienības, BA Biznesa un finanšu pētniecības centra, Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācijas, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas, Tehnisko ekspertu asociācijas, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības pārstāvji, kā arī uzņēmēji.
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzsvēra: «Mājokļu renovācija ir vērsta uz ilgtermiņa rezultātu. Tāpēc jebkādas novirzes no kvalitātes būs ar paliekošu komforta un estētisko efektu, nerunājot par nepilnīgi sasniegtiem siltumefektivitātes rezultātiem. Profesionālas darbības visos renovācijas etapos ir pamats kvalitatīva rezultāta sasniegšanai.»
«Cilvēkos ticība mājokļu renovācijai nostiprināsies tikai tad, kad viņi būs pārliecināti par atbilstošu ekonomisko efektu – pārskatāmā laika periodā atgūt ieguldītos līdzekļus,» sacīja Latvijas būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. «Visiem renovācijas procesā iesaistītajiem ir nepieciešams panākt, lai pirmie renovācijas projekti tiktu īstenoti kvalitatīvi, profesionāli jau no darbu uzsākšanas brīža. Nenoliedzami mājokļu tehniskajai apsekošanai un energoauditiem jābūt profesionāliem, jo pamatojoties uz tiem veidosies būvprojekts. Manuprāt, būtu jāizmanto tipveida risinājumi, kas nākotnē ekonomētu gan naudu, gan laiku. Turklāt dzīvojamie kvartāli būtu jāpadara «dzīvāki» un izteiksmīgāki.
Diskusijas laikā Latvijas arhitektu savienības pārstāvis, SIA «Arhitekta J.Pogas birojs» biroja īpašnieks Juris Poga informēja: «Tā kā pagājušajā gadā Pasaules arhitektu kongresā tika pieņemta deklarācija par ilgtspēju, kur viens no punktiem ir energoietilpība, arī Latvijas Arhitektu savienība savas politikas pamatā izmantos šo aspektu. Mūs uztrauc vides kvalitāte – mājas vajadzētu ne tikai nosiltināt, bet tām renovācijas rezultātā jāiegūst arī jauna vērtība izskata ziņā. Lai būvprojekti tiktu īstenoti kvalitatīvi, manuprāt, būvniecību vajadzētu uzraudzīt apdrošinātājiem. Viņi būtu tie, kas gribētu saprast, ko viņi apdrošina, tātad ieinteresēti gala iznākumā. Un tipveida projekti būtu ērts variants, kā kontrolēt rezultātus.»
Diskusijas laikā Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele akcentēja to, ka pirmo reizi kopā ir sanākuši dažādu nozaru profesionāļi ar mērķi diskutēt par vienu visiem kopīgu jautājumu. «Daži joko, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai iedalītie Eiropas Savienības un valsts finanšu līdzekļi tiktu apgūti krietni ātrāk, ja mājas, kuras ir paredzēts renovēt, būtu tukšas, bez iedzīvotājiem. Potenciālie projektu pasūtītāji – dzīvokļi īpašnieki un apsaimniekotāji, šobrīd rūpīgi izvērtē vai ieguldītie finanšu līdzekļi nesīs gaidīto ietaupījumu, vai veiktais energoaudits un tehniskais apsekojums, izstrādātais projekts ir kvalitatīvs, un seko līdz izmantotajiem materiāliem un būvnieku darbam. Pašlaik ir unikāla iespēja novērot situāciju nozarē – reālās situācijas atbilstību regulējošajiem normatīvajiem dokumentiem un konstatēt vājās vietas. Diskusijas dalībnieku izteiktie viedokļi, arī konstruktīvā kritika tiks ņemta vērā izstrādājot grozījumus attiecīgajos normatīvajos dokumentos.»
Pasākuma noslēgumā diskusijas rezultātus rezumēja BA Biznesa un finanšu pētniecības centra vadītājs Andris Nātriņš: «Neatkarīgi no identificētajām problēmām, kas dažos gadījumos par tādām varbūt nemaz nav uzskatāmas, šī programma ir tikai pirmais solis visā procesā. Visiem šī programma iespējams nav nemaz piemērota un domāta, bet noteiktai patērētāju daļai – gan. Nākotnē, protams, jādomā, kā attīstīt šo procesu plašāku un pieejamāku, bet diskusijas mērķis bija panākt, lai šī programma īstenotos ar pozitīvu efektu.»
20.6 °C,
1.8 m/s,
75.7 % 
20.6 °C,
1.8 m/s,
75.7 %