Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz izslēgt no likuma normas, kas nosaka dzīvesvietas deklarēšanas kārtību pa pastu.
Tāpat likumprojekts paredz attiecīgu pārejas noteikumu par tiem dzīvesvietas deklarēšanas iesniegumiem, kas nosūtīti pa pastu pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
Likumprojektā paredzēts precizēt ārpusģimenes aprūpes formu terminoloģiju, kā arī atvieglot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna dzīvesvietas reģistrāciju, nosakot, ka reģistrēt šāda bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē.
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā šobrīd noteiktas tiesības personai deklarēt dzīvesvietu, personīgi ierodoties pašvaldībā, kā arī nosūtot dokumentus pa pastu vai elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Ņemot vērā situāciju, kad dzīvesvietas deklarēšanas funkcijas izpildei netiek piešķirts finansējums un ministrijām ir nepieciešams samazināt pašreizējos izdevumus, PMLP nespēj nodrošināt dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu funkcijas izpildi.
Ar 2006. gada 23. marta grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā tika iekļautas normas, kurās paredzēta iespēja deklarēt dzīvesvietu pa pastu. Sākotnēji šāda kārtība tika paredzēta personām, kurām nav iespējas ierasties personīgi pašvaldībā, taču, tā kā visi sūtījumi no MLP tiek nosūtīti ierakstītās vēstulēs, šīm personām nepieciešams ierasties pasta nodaļā sūtījumu saņemšanai. Līdz ar to dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu funkcijai zūd tās sākotnējā jēga. Turklāt bieži personas izmanto deklarēšanas pakalpojumu pa pastu pēc tam, kad pašvaldībā ir saņemts atteikums deklarēt dzīvesvietu, taču PMLP nav informācijas par šādu atteikumu.
Tāpat jāņem vērā tas, ka deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā ir iespējams tajā pašā dienā, kamēr pa pastu tas notiek ne ātrāk kā mēneša laikā.
www.leta.lv
27 °C,
1.6 m/s,
77.7 % 
27 °C,
1.6 m/s,
77.7 %