Veidojot nākamā gada budžetu, turpmāka pensiju samazināšana netiek plānota, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
«Uzskatu, ka pensijas mēs vairāk samazināt nevaram,» sacīja premjers, atzīmējot, ka turklāt ir jāsagaida Satversmes tiesas spriedums dažādos pensiju jautājumos. Tiesas spriedumu valdības vadītājs gan prognozēt nevēlējās, vien atkārtoti uzsverot, ka pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta juridiskā analīze, turklāt lēmums tika pieņemts krīzes laikā.
Arī minimālo algu, «ja būs iespējams», premjers līdz ar nākamā gada budžetu solīja nesamazināt, ko gan nevarot teikt par atsevišķiem sociālajiem pabalstiem, attiecībā uz kuriem sagaidāms, ka daži tiks maksāti tikai cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni.
V.Dombrovskis stāstīja, ka nākamā gada budžeta izstrāde ir sākusies un Finanšu ministrija ir sākusi gatavot Latvijas makroekonomisko prognozi, balstoties uz kuru varēs veidot budžeta izdevumu daļu. Budžeta izstrāde tiks sākta ar nodokļu jautājumu analīzi.
Taujāts, vai varētu tikt likvidēta Valsts kanceleja (VK), premjers atzina, ka dažas šīs iestādes funkcijas pārklājas ar Tieslietu ministriju un ir jautājums, kuras struktūras pārraudzībā tās saglabāt. Pašlaik gan par kancelejas likvidēšanu runāts netiek – iesākumā VK, gluži kā visā valsts pārvaldē, par 30 procentiem tiks samazināts ierēdņu skaits.
Arī par ministriju skaita samazināšanu pašlaik lemts, un par to būtu nepieciešama diskusija valdošajā koalīcijā.
Runājot par situāciju veselības aprūpē, premjers atzīmēja, ka finansējums pašlaik ir 2006.gada līmenī. «Līdzekļi ir tik, cik ir,» iespējas palielināt veselības aprūpes budžetu vērtēja V.Dombrovskis, gan solot, – ja parādīsies kāda iespēja, tikšot vērtētas iespējas līdzekļus novirzīt tieši veselības nozarē.
Attiecībā par iespējām Latvijā ieviest veselības obligāto apdrošināšanu, pēc V.Dombrovska vārdiem, pastāv dilemma – no vienas puses, tā iedzīvotājiem būtu dārgāka, bet no otras puses – medicīnas pakalpojumi visiem iedzīvotājiem būtu pieejamāki.
Vērtējot izglītības reformu, premjers solīja, ka arī pēc tās izglītība Latvijā būs pieejama ikvienam, piemēram, ieviešot skolas autobusu sistēmu, kam pašvaldībām ir pieejami atbalsta līdzekļi.
Savukārt telekompānijas LNT rīta raidījumā V.Dombrovskis atkārtoti uzsvēra, ka lats netiks devalvēts un ir stabils. Pēc Ministru prezidenta vārdiem, valsts politika ir vērsta uz pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu, lai Latvija eirozonai varētu pievienoties vairāku gadu perspektīvā.
Politiķis gan atzina, ka no Eiropas Centrālās bankas (ECB) var nākt piedāvājumi koriģēt lata kursu pret eiro, taču tas tiek darīts ļoti neilgu laiku pirms katras konkrētās valsts pievienošanās eirozonai, piemēram, Slovēnija īsi pirms eiro ieviešanas divas reizes palielinājusi savas valūtas kursu. Tā kā Latvija tuvākajos pāris gados eiro ieviest nespēs, šādi aicinājumi no ECB nav sagaidāmi.
LETA