Pilsētā

Jelgavas iedzīvotāji intensīvi domā par ēku siltināšanu un renovāciju, tāpēc izmanto izdevību uzzināt ko jaunu šajā jomā – gan par materiāliem un tehnoloģijām, gan par finansējuma piesaisti. To apliecina biedrības «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra» (ZREA) rīkotais seminārs.   

Ilze Knusle-Jankevica

Jelgavas iedzīvotāji intensīvi domā par ēku siltināšanu
un renovāciju, tāpēc izmanto izdevību uzzināt ko jaunu šajā jomā –
gan par materiāliem un tehnoloģijām, gan par finansējuma piesaisti.
To apliecina biedrības «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra»
(ZREA) rīkotais seminārs.   

Semināra pirmajā daļā ZREA pārstāvis Jānis Graudulis klātesošos
iepazīstināja ar biedrības darbību un mērķiem. Viena no lietām, pie
kurām šobrīd notiek aktīvs darbs, ir mājas lapas un enerģētikas
datu bāzes izveide. «Datu bāzē būs dati par visām Jelgavas ēkām –
uzcelšanas gads, sērija, kopējā platība, dzīvokļu skaits un
energoresursu patēriņš pēdējos piecos gados un turpmāk,» skaidro
J.Graudulis. Viņš iepazīstināja arī ar izmaksām, ar kādām jārēķinās
Raiņa ielas 3. nama iedzīvotājiem, kuri iesnieguši pieteikumu ēkas
siltināšanai, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)
līdzekļus. Aģentūras aprēķini liecina, ka šīs mājas iedzīvotājiem
ikmēneša kredītmaksājums būs 0,28 lati par kvadrātmetru. Tomēr, kā
norāda J.Graudulis, ir vēl kāds pozitīvs aspekts – šīs ēkas
apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP)
Raiņa ielas namā dzīvojošajiem samazinās maksu par apsaimniekošanu,
jo ēka būs sakārtota un tās remontdarbos nebūs jāiegulda tik daudz
līdzekļu. Līdz ar to, summējot siltumenerģijas ekonomiju un atlaidi
par nama apsaimniekošanu, iedzīvotāji iegūs komfortu un renovētu
māju, saglabājot līdzšinējo maksājumu līmeni. Jāpiebilst, ka
aizdevumu saņem apsaimniekotājs vai cita pilnvarotā persona, bet
iedzīvotāji savu daļu atmaksā vai nu uzreiz, vai pakāpeniski.

Semināra otrajā daļā ZREA direktors Mārtiņš Prīsis stāstīja par
daudzdzīvokļu māju siltināšanu, izmantojot ERAF līdzekļus. To
regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.138, kas paredz virkni
priekšnosacījumu, kas jāizpilda, lai varētu pretendēt uz Eiropas
atbalstu sava nama renovācijai. Tie ir šādi: māja būvēta laika
posmā no 1944. līdz 1993. gadam; vienam īpašniekam nepieder vairāk
kā 20 procentu no ēkas; jābūt iedzīvotāju pilnvarotai personai;
mājā neapdzīvotas telpas nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējās
platības; pašvaldībā jābūt ne mazāk kā 2000 iedzīvotājiem. Ir arī
nosacījums par mājas parādsaistību apjomu pēdējā gada laikā, bet
M.Prīsis norāda, ka šis punkts drīzumā tiks svītrots. Tiesa, līdz
tam tas ir jāievēro. Savukārt līdz ar pieteikumu jāiesniedz šādi
dokumenti: ēkas energoaudits, tehniskais projekts, akts par
tehnisko apsekošanu, darbu tāme, dzīvokļu īpašnieku lēmums par ēkas
renovāciju, līgums ar pilnvaroto personu, inventarizācijas lieta,
izziņa par kredīta piešķiršanu un pagaidām vēl arī izziņa par ēkas
parādsaistībām pēdējos 12 mēnešus.

Semināra trešajā daļā uzstājās uzņēmuma «Baltic Sun Energy»
valdes loceklis Raivo Damkevics. Viņš iepazīstināja ar vēl vienu
finansējuma piesaistes viedu – ESKO jeb energoservisa kompānijas
principu. «Mūsu uzņēmums investē jūsu mājā naudu, renovē to un
atpelna savu ieguldījumu ilgākā laika periodā. Mēs nodrošinām jums
komfortu, bet jūsu maksājumi īpaši nesamazinās, jo mūsu peļņa ir
tā, ko ietaupām par siltumu. Jūs samaksājat mums, mēs samaksājam
siltuma ražotājam, bet starpība ir mūsu peļņa,» principu skaidro
R.Damkevics. Firma ar mājas iedzīvotājiem līgumu slēdz uz 20 gadiem
un visu šo gadu laikā uztur ēku kārtībā. Jāpiebilst, ka šajā
gadījumā kredītsaistības uzņemas investors. Šis modelis noteikti
būs pieņemamāks tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nevēlas uzņemties
kredītsaistības un papildus riskus, jo par investīciju piesaisti un
siltumenerģijas ietaupījumiem rūpēsies energoservisa kompānija.

ZREA direktors iedzīvotājus aicināja lēmumus pieņemt atbildīgi
un pirms tam rūpīgi visu pārdomāt.

Šādi semināri jau ir notikuši Jēkabpilī, Bauskā, Aucē un
Ozolniekos un visur iedzīvotāju interese bijusi gana liela.

Foto: Kristaps Hercs

Ēkas siltināšanas modeļu izvērtējums