Vakar viesnīcas «Zemgale» telpās pulcējās paliels interesentu pulks, kas apmeklēja semināru par maksātnespēju. Lektori klātesošos iepazīstināja gan ar juridiskas un fiziskas personas maksātnespējas tiesiskajiem aspektiem, gan ar tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanas niansēm, gan ar iespējām un informāciju, ko piedāvā maksātnespējas reģistrs.
Ilze Knusle-Jankevica
Semināru atklāja Jelgavas mērs un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidents Andris Rāviņš. Viņš atzīmēja, ka interese par dažādiem, ar ekonomiku un uzņēmējdarbību saistītiem semināriem pēdējā laikā ir strauji augusi – ja pirms gada uz šādu semināru ierastos varbūt četri, pieci apmeklētāji, tad šoreiz zāle ir pilna. «Lielo pilsētu asociācija sāka īstenot dažādas aktivitātes, lai vismaz kaut kādā veidā atbalstītu uzņēmējus un izzinātu, kā viņi šobrīd jūtas. Tiesa, ir arī savtīgs mērķis – papildināt savus budžetus,» teica A.Rāviņš. Saskaņā ar datiem, LLPA ir iesaistīti 52 procenti visu Latvijas iedzīvotāju un šajā teritorijā saražo 75 procentus no iekšzemes kopprodukta. Pilsētas mērs uzteica arī Jelgavas uzņēmējus, kas nepadodas grūtībām un turpina strādāt. Viņš uzsver, ka divi mūsu uzņēmumi ir sasnieguši ļoti labus rezultātus un ierindojušies to 52 uzņēmumu vidū, kas tiek uzskatīti par eksportspējīgākajiem Latvijā.
Pēc tam semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskajiem aspektiem un niansēm. Par šo tēmu uzstājās bijušais tieslietu ministrs, zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš. Viņa lekcijas mērķis bija informēt klātesošos, kā rīkoties, ja uzņēmums nonācis grūtībās – kam, kā un kad jāiesniedz pieteikums par maksātnespēju, kam ir tiesības pieprasīt tiesisko aizsardzību un kā tā tiek piemērota, kas ir ārpustiesas tiesiskā aizsardzība. Situācijas tika apskatītas gan no parādnieka, gan no kreditora skatu punkta. G.Bērziņš savu stāstījumu papildināja arī ar praktiskiem piemēriem un pastāstīja, kā rīkoties, ja tiek saņemta pretenzija. «Galvenais ir atbildēt rakstiskā formā. Nav svarīgi, kas rakstīts vēstulē, kuru esat saņēmis no sava klienta vai kreditora – jāraksta atbilde, kurā atbildat viņam un iepazīstināt ar saviem argumentiem, gan tad, ja piekrītat, gan tad, ja nepiekrītat. Nekādā gadījumā vēstuli nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo tā ir likumisks pamats, lai pret jums iesniegtu maksātnespēju – vēstule var tikt uzskatīta par brīdinājumu. Ja neesat izpildījis saistības un neatbildat uz brīdinājumu, ir pamats uzskatīt, ka jums iestājusies maksātnespējas pazīme,» skaidroja lektors. Viņš uzsvēra, ka ir vēl viens ļoti būtisks iemesls, kāpēc jāatbild uz vēstulēm rakstiskā formā – lai pasargātu sevi no citu iespējamās ļaunprātīgās rīcības. «Ir tādi gadījumi, kad kā ierakstītu vēstuli saņemat, teiksim, Ziemassvētku apsveikumu. Arī tādā gadījumā vajadzētu uz to reaģēt – piezvanīt un noskaidrot vai atbildēt rakstiski, jo sūtītājs iespējams šo izejošo vēstuli ir iereģistrējis kā brīdinājumu un vēlāk plāno izmantot, lai iesniegtu pret jums prasību par maksātnespēju,» atklāts ir G.Bērziņš.
Vēlāk semināra dalībniekus uzrunāja SIA «Lursoft» pārstāvis Ainārs Brūvelis, kurš iepazīstināja ar tām iespējamām un informāciju, kas atrodama maksātnespējas reģistrā. Viņš piebilda, ka šis reģistrs atspoguļo aktuālo statistiku uz doto brīdi, kā arī iespējams izmantot reģistru, lai iegūtu informāciju par savu darījumu partneru – gan klientu, gan kreditoru – ekonomisko stāvokli.
Semināru rīkoja grāmatvedības un juridiskā kompānija «Fortress» sadarbībā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju un SIA «Lursoft».
Foto: Kristaps Hercs
5.2 °C,
3.5 m/s,
87.3 % 
5.2 °C,
3.5 m/s,
87.3 %