Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Jau tūlīt pēc atkārtotas ievēlēšanas Jelgavas mēra amatā
Andris Rāviņš atzina, ka šobrīd galvenā pašvaldības prioritāte ir
iedzīvotāju sociālā drošība. Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» pilsētas
mērs – par šā brīža aktuālākajiem jautājumiem: sociālajiem
pabalstiem, darba vietām, pilsētas infrastruktūru, lielajiem
projektiem un skatījumu nākotnē.

Dažas pašvaldības jau visai skaļi paziņojušas, ka savu sociālo
budžetu praktiski iztērējušas – tām nav skaidrs, no kādiem
resursiem palīdzību cilvēkiem sniegt nākamajos šā gada mēnešos.
Kāda situācija ir Jelgavā?

Līdz jūnijam Jelgavā šā gada sociālais budžets bija iztērēts
par 45 procentiem – tātad tas nozīmē, ka nauda pabalstiem budžetā
ir un tā tiek izlietota tādos apmēros, kā iepriekš esam
prognozējuši. Protams, apzināmies, ka jūlijā sāksies bērnu
gatavošana skolai, būs vajadzīgi pabalsti skolas gaitu uzsākšanai,
brīvpusdienām, braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas
sabiedriskajā transportā un citiem mērķiem. Tieši tāpēc ļoti rūpīgi
sekojam līdzi iedzīvotāju nepieciešamībai pēc pabalstiem, veicot
savas prognozes.

Es domāju, ka mēs savu mājasdarbu decembrī, veidojot budžetu,
esam izpildījuši labi – jau tobrīd paredzējām, ka situācija varētu
būtiski mainīties un cilvēkiem būs nepieciešams lielāks atbalsts.
Jau pagājušā gada septembrī palielinājām sociālo budžetu un pēc
tam, kad citi to mazināja, mēs saglabājām neskartu. Citās
pašvaldībās, iespējams, ir bijušas citas prioritātes. Mēs jau
tobrīd skaidri apzinājāmies, ka grūtākā situācija varētu būt nākamā
ziema – apkures sezona, kas daudzām ģimenēm varētu būt smags
maksājumu slogs līdz ar darba zaudējumu vai algas samazinājumu.
 

Apkures izmaksas noteikti samazināsies arī Jelgavā – viena
lieta ir gāzes cenas kritums, bet otra – «Fortum Jelgava»
paveiktais. Koģenerācijas stacija sāks strādāt ar pilnu jaudu,
Pārlielupē, uzbūvējot jauno katlumāju, situācija ir uzlabota,
mazinājušies siltuma zudumi, tāpat uzņēmums veic iekšēju
reorganizāciju, un tas nozīmē, ka arī šajā jomā iepriekšējos gados
esam strādājuši tā, lai šobrīd, krīzes situācijā, varētu cerēt uz
ieguvumiem. 

Tāpat mēs pašlaik strādājam, lai samazinātu cenu par atkritumu
savākšanu. Neskatoties uz to, ka Dabas resursu nodoklis ir
paaugstināts, šajā situācijā uzskatām, ka ir citas pozīcijas, kur
var taupīt, līdz ar to samazinot tarifu.

Neapšaubāmi, tā ir infrastruktūra, un arī šajā jomā iepriekš
Jelgavā ir paveikts daudz, lai mēs būtu pievilcīgi investoriem. Jā,
nenoliegšu, pēdējā laikā bija iestājies tāds kā klusums, bet nu jau
atkal saņemam zvanus no ieinteresētiem investoriem, kas būtu gatavi
ienākt mūsu pilsētā, radīt jaunas darba vietas. Eksperti šādu
virzību skaidro ar to, ka mūsu ekonomika pamazām sāk atsilt. Bet te
ir jābūt ļoti uzmanīgiem, šādus impulsus pāragri nevar tulkot kā
iespēju atkal spiest gāzi grīdā, kā savulaik kāds
ierosināja. 

Šķiet, ka šobrīd Jelgavas labā slava ir aizgājusi mums pa
priekšu – investoriem jau ir informācija par tiem plusiem, ko mūsu
pilsēta var piedāvāt: teritorija ar sakārtotu infrastruktūru;
apmācības sistēma, kur iespējams sagatavot uzņēmējam vajadzīgos
speciālistus; Rīgas tuvums – mēs praktiski esam visu ceļu
krustpunktos. Ir skaidrs, ka arī šobrīd mēs te nevienu ar lēto
darbaspēku vairs nepiesaistīsim, tāpēc ir jābūt citām lietām, kas
uzņēmēju ieinteresē. Taču tajā pašā laikā darāmā vēl ir daudz. Mēs
esam runājuši ar ārvalstu ekspertiem par Jelgavas zīmola pārdošanu,
un ir skaidrs, ka te vēl nepieciešams pamatīgs darbs. Jā, mēs
sakām, ka esam metālapstrādes, mašīnbūves, pārtikas ražošanas
pilsēta, kur labi attīstīta izglītības sistēma, taču ir jāsaprot,
ar ko vēl mēs varam pozicionēties, kā vēl efektīvāk sevi
parādīt.

Tas, ko pašvaldība šajā jomā jau ir uzsākusi, – sadarbībā ar
«Lursoft» rūpīgi sākam pētīt un analizēt pilsētas uzņēmējdarbības
datus. Līdz šim esam bijuši spiesti strādāt ar statistikas
pārvaldes datiem, kas faktiski ir gadu un pat divus veci. Tā nav
normāla situācija! Tagad mums būs pilnīgi svaigi dati – tie ļaus
izpētīt procesus, kāpēc ir uzņēmumi, kas gatavi te sākt darbu, un
kāpēc ir tādi, kas darbību pilsētā pārtrauc. Kādi ir šķēršļi, kādas
grūtības, kāda ir pilsētas vides ietekme uz uzņēmēju, ko pašvaldība
no savas puses vēl var darīt, lai veicinātu ražošanas
attīstību. 

 

Valsts politika šobrīd neapšaubāmi izvēlas vieglāko ceļu –
mehānisku griešanu, nedomājot par sekām. Situācija tiešām ir
paradoksāla – pašvaldībām tagad jau prasa nodrošināt to, ko valsts
nespēj, taču tajā pašā laikā pašvaldībām tiek atņemti līdzekļi. Ir
jau viegli atteikties no atbildības, bet tas neatrisina situāciju.
Daudzās jomās šobrīd skaidrības vēl nav – mēs arvien saņemam jaunus
Ministru kabineta noteikumus, Saeimas lēmumus… 

Pirmais neapdomīgais solis no valsts puses bija pensiju
samazināšana un 70 procentu algas samazinājums strādājošiem
pensionāriem – manuprāt, skolu gadījumā tam nebija gatava ne
ministrija, ne skolas, ne pašvaldības. Jelgavā, protams, mēs
nerunājam par skolu slēgšanu, bet citviet tas notiks – tad nu varam
skatīties šo pedagogu virzienā. Jau līdz šim esam nodrošinājuši ar
dzīvojamo platību profesionālus pedagogus, kas uz mūsu pilsētu
pārceļas no citām pašvaldībām, un domāju, ka tas jāturpina. Jelgavā
izglītības sistēma ir optimāli sakārtota, bet vēl ne līdz galam,
tāpēc ir lietas, kur arī te mēs redzam iespēju darbu turpināt. Taču
situācija pilnīgi skaidra būs pēc tam, kad valsts paziņos, cik tā
ir gatava maksāt skolotājam par slodzi.

Jelgava noteikti netaupīs uz mehānisku griešanu. Kaut vai, ja
skatāmies uz aptuveni 3000 cilvēku, kas strādā pašvaldības iestādēs
un uzņēmumos, – mūsu mērķis nav atlaist darbiniekus, bet gan
saglabāt pamatotas darba vietas. Protams, arī mēs veiksim darba
optimizāciju, taču tā nebūs mehāniska – katra joma tiks rūpīgi
analizēta, kur ko iespējams ietaupīt. Pats galvenais mums ir
pakalpojuma nodrošināšana iedzīvotājam.

Katrs darbs ir izsvērts un rūpīgi uzraudzīts – šobrīd, šķiet,
kaut arī ar nelielu aizķeršanos, darbi tomēr virzās uz priekšu.
Celtnieki ir devuši savu vārdu, ka 4. vidusskolas piebūvē 1.
septembrī būs iespējams uzsākt mācību procesu; tāpat atsāksies
Zemgales Olimpiskā centra būvniecība; notiek ielu sakārtošana;
torņa rekonstrukcija; Lielupes gultnes tīrīšana. Protams, šie
iepriekšējos gados uzsāktie celtniecības projekti tagad varētu
izmaksāt lētāk. Jā, mēs esam arī apsvēruši, piemēram, līguma
laušanu ar ZOC cēlēju «LEC» un jauna konkursa sludināšanu, taču tam
sekotu tiesu darbi, celtniecības pārtraukšana un, visticamāk,
zaudētājos paliktu pilsēta. Savukārt, ja skatāmies no otras puses,
– projekti, ko sākam šogad, izmaksā lētāk nekā plānots – gan torņa,
gan Dobeles šosejas rekonstrukcija pēc līguma izmaksā lētāk, pat
par trešdaļu un vēl vairāk. Tādējādi šeit ir divas puses. Un, ņemot
vērā, ka šajos projektos lielākais finansējums nāk no Eiropas
naudas, to nepaņemt būtu vienkārši muļķīgi.

Uz pašvaldību saliedētību norāda kaut vai tas, ka šobrīd
pašvaldības ir uzsākušas autonomas sarunas ar Starptautisko Valūtas
fondu (SVF). Jā, mūs neapmierina patreizējā situācija, kad valsts
katru mehānisko griezumu skaidro ar SVF vai Eiropas Komisijas
prasību, jo, izrādās, realitāte tāda nebūt nav – informācija līdz
pašvaldībām nonāk izkropļotā veidā, tāpēc mēs esam nolēmuši
informāciju iegūt nepastarpināti. SVF jau paudis atzinību par šādu
pašvaldību iniciatīvu, un tagad mēs gaidām noteikto sarunu laiku.
Sarunās piedalīsies gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, gan arī
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Galvenokārt tā būs
diskusija par līdzekļu pietiekamību iedzīvotāju sociālajam
nodrošinājumam un investīciju samazinājumu pašvaldībās, par ko
satraucies arī SVF.   

Jā, tad daudz konkrētāk varēsim runāt par finansējumu
atsevišķām jomām, par to, ko no valsts neizdarītajiem darbiem
spēsim realizēt, kur taupīsim vairāk. Līdz tam notiks ļoti
saspringts darbs, lai sabalansētu samazinātos līdzekļus.