Reorganizācija, šķiet, ir pēdējā laikā viens no biežāk pieminētajiem vārdiem. Tā ir skārusi teju katru jomu mūsu valstī, tostarp iekšlietu sistēmā – reorganizēts Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un robežsardze, plānots arī likvidēt Policijas akadēmiju. Tomēr, neskatoties uz šiem no puses skarbajiem lēmumiem, Jānis Lapiņš, jauniešu Ministru kabineta iekšlietu ministrs, uzskata – tas ir pareizais kurss, lai izietu no krīzes.
Ilze Knusle-Jankevica
Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau rakstīja, ka Jauniešu Ministru kabinetā darbojās arī divi jelgavnieki – nu jau Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvents Jānis Lapiņš un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieks Otto Tabūns, kurš pildīja Jauniešu Ministru Kabineta kontroliera funkcijas. Jauniešu Ministru kabinets darbu sāka 14. aprīlī un nu projekts ir noslēdzies – jaunieši ir iesnieguši savus priekšlikumus par to, ko un kā valstī vajadzētu mainīt.
Lai gan katrai ministrijai bija jāizstrādā vismaz vienpadsmit ierosinājumi, Jānis min septiņus, viņaprāt, svarīgākos. Pirmkārt, vajadzētu izmantot resursus, kas atbrīvojas līdz ar reorganizāciju. «Piemēram, reorganizē valsts pārvaldi un paliek brīvas telpas, brīvi datori. Tad nu šos resursus varētu atvēlēt nevalstiskajām organizācijām, kas Latvijā vienmēr bijušas tādā kā pabērna lomā. Katra ministrija varētu sadarboties ar tām organizācijām, kam ir līdzīga darbības sfēra, teiksim, Ārlietu ministrija – ar organizācijām, kas vērstas uz starptautiskajām attiecībām un, piemēram, izzina Eiropas Parlamenta darbu,» stāsta jauniešu Ministru kabineta iekšlietu ministrs. Viņš uzslavē biedrības «Vecāki Jelgavai» darbu un piebilst, ka saskaņā ar ieteikumu tā lieliski varētu sadarboties ar Iekšlietu ministriju.
Otrkārt, vajadzētu valstī veicināt brīvprātīgo darbu un tādējādi sakārtot daudzas lokālās lietas, nevis gaidīt atbildīgo dienestu rīcību. «Viens no spilgtākajiem brīvprātīgā darba piemēriem ir Vislatvijas talka, kas notika aprīlī – cilvēki vienojās kopīgā mērķī sakopt savu apkārtni. Domāju, ka tādas talkas būtu jārīko biežāk – cilvēki paši var pacelt apgāzušos miskasti un nav jāgaida speciālais dienests, kas to izdarīs,» pārliecināts J.Lapiņš.
Treškārt, jāpopularizē tāds amats kā policista palīgs. Tas gan ir darbs, kas veicams brīvprātīgi. Arī šajā sakarā J.Lapiņš piesauc biedrību «Vecāki Jelgavai», norādot, ka šī biedrība savā ziņā šo darbu jau dara. «nav jau jādara daudz, pietiktu, ja katrs uzmanītu rajonu, kurā pats dzīvo, kaut vai pieskatītu, lai netiek izdemolēts piemājas bērnu spēļu laukums,» norāda jaunietis. Viņš piebilst, ka ne mazāk būtiski ir tas, ka šādā veidā cilvēki atrastu sev nodarbošanos un sajustos vajadzīgi.
Ceturtkārt, jāstiprina pieredze, ka jaunieši praksē strādā ministrijās. «Ministrijās cilvēku paliek mazāk, bet ne darba, tāpēc praktikanti varētu veikt dažādus sīkākus darbus un reizē iegūt arī darba pieredzi, piemēram, lietvedībā, sabiedriskajās attiecībās. Jauniešiem tā būtu iespēja iegūt darba praksi, kas ir tiks būtiski, meklējot darbu,» uzskata jaunietis.
Piektkārt, lai nedublētos dažādu iestāžu funkcijas un lai ietaupītu cilvēkresursus un finanses, varētu apvienot vairākas iestādes – Satversmes Aizsardzības biroju, Drošības policiju un Nacionālo bruņoto spēku Pretizlūkošanas dienestu.
Sestkārt, ministrijās jāveic optimizācija. Septītkārt, taupības nolūkos valsts iestādēs iekšējai lietvedībai vajadzētu izmantot no abām pusēm apdrukātu papīru. Jāpiebilst, ka Jauniešu Ministru kabineta dalībnieki ir iesnieguši savus priekšlikumus un drīzumā tie tiks nopublicēti arī internetā.
Tie ir J.Lapiņa priekšlikumi, bet kā viņš skatās uz valstī jau notiekošo? Runājot par lēmumu likvidēt Policijas akadēmiju, Jānis atzīst, ka šī mācību iestāde ir pārāk liels slogs, jo mums ir arī Policijas koledža, kuras absolventi labāk apguvuši praktiskās lietas un ir piemērotāki policijas darbam nekā teorētiķi. Viņš gan piebilst, ka, piedāvājot kursus policistiem Latvijas Universitātē, būtu jāpiesaista ārvalstu speciālisti, kas joprojām praktizē. «Viens no lielākajiem Policijas akadēmijas trūkumiem ir tas, ka pasniedzēji ir ar augstām pakāpēm, bet daudzus gadus vairs nepraktizē,» norāda J.Lapiņš. Savukārt VUGD un robežsardzes reorganizācija ir balstīta uz reģionālo reformu un, Jāņaprāt, tā ir shēma, pēc kuras darbosies visi dienesti.
Jānis uzsver, ka piedalīšanās šajā projektā viņam ir devusi milzīgu pieredzi, viņš ir iepazinies ar valsts pārvaldi, kā arī izmainījušies viņa uzskati par daudzām lietām, tostarp, politiku. «Es ceru, ka šis projekts radīs rezonansi un cilvēki sarosīsies un iesaistīsies. Gribētos, ka esam izraisījuši tā saucamo sniega bumbas efektu un jaunieši, kuri grib ko mainīt, tagad aktīvi iesaistīsies politikā,» piebilst J.Lapiņš.
Foto: Ivars Veiliņš
12.2 °C,
3 m/s,
69.5 % 
12.2 °C,
3 m/s,
69.5 %