Svētās Trīsvienības baznīcas tornī sākušies rekonstrukcijas darbi – šobrīd būvnieki mazgā fasādi, bet nedēļas beigās sāks iekšdarbus. Objektā strādā arī arheologi – viņi izpēta teritoriju, kurā vēlāks notiks zemes darbi, un šobrīd ir atrakuši 17. gadsimta apbedījumus.
Ilze Knusle-Jankevica
Rekonstrukcijas darbu veicēju SIA «Rimts» būvdarbu vadītājs Vladimirs Ņikitins portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta, ka šobrīd rit fasādes mazgāšanas darbi, bet nedēļas beigās plānots betonēt pārsegumu, kas tagadējo pirmo stāvu sadalītu divos. «Plānojam pirmā stāva otrajā līmenī betonēt pārsegu. Tagad pirmais stāvs ir septiņus metrus augsts, bet līdz ar pārsega izbūvi tas tiks sadalīts divos stāvos,» skaidro V.Ņikitins. Nākamie darbi rindas kārtībā būs apmetuma restaurēšana un betona-metāla pārsegumu demontēšana. «Betona-metāla pārsegumi atrodas kāpņu telpā devītajā stāvā un ir būvēti pagājušā gadsimta 90. gados. Tos mēs demontēsim. Bet pēc tam sāksim darbu pie skatu laukuma metāla konstrukcijas izveides,» norāda darbu vadītājs.
Objektā strādā arī SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arheologi. Viņi izpēta teritoriju, kurā vēlāk notiks zemes darbi. «Tā kā te vēlāk tiks ierīkotas komunikācijas, mēs te strādājam vispirms – izpētām teritoriju, atrokam apbedījumus un iegūstam maksimālo informāciju,» stāsta arheologs Mārtiņš Lūsēns. Šobrīd vienā torņa pusē ir atrakti vecās baznīcas pamati. «Pamatus nofotografējam, uzzīmējam, izmērām, aprakstām, bet pēc tam tie tiks aizrakti. Vienīgi zinu, ka saskaņā ar projektu uz šiem pamatiem tiks izbūvētas atbalsta sienas, kas kaut nedaudz dabā iemarķēs milzīgās baznīcas aprises,» norāda arheologs. Speciālisti ar atrakuši arī baznīcas kolonnu pamatus. Plānots, ka četras no tām tiks atjaunotas, bet ne sākotnējā augstumā.
Arheologi objektā pētījumus veic tikai tādā apjomā, kas vēlāk ļautu būvniekiem strādāt, neaizskarot apbedījumu vietas. Šobrīd atrasti trīs neskarti apbedījumi un viss liecina – tie ir vecie jelgavnieki, kas apglabāti zem baznīcas grīdas. M.Lūsēns norāda, ka šāda tradīcija Latvijā tika ievērota līdz 18. gadsimtam, savukārt apbedījumos atrastās monētas liecina, ka šie cilvēki miruši 17. gadsimtā. «Skeletus mēs rūpīgi izņemam un nogādājam Latvijas Universitātes Vēstures institūta Bioarheoloģijas laboratorijā, kur tie tiek pētīti. Pēc skeleta var noteikt cilvēka dzimumu, vecumu, slimības, kā arī nolasīt citu informāciju, piemēram, to, vai cilvēks ir miris no mēra, vai bijis veģetārietis un uzturā nav lietojis gaļu,» stāsta arheologs. Apbedījumu vietās atrasti galvenokārt kauli, kā arī dažas monētas un apģērba detaļas – pogas, āķīši, brokāta diegi. Tas vedina domāt, ka cilvēki apglabāti līķautos. Jāpiebilst, ka pagaidām arheologi ir atrakuši vien nelielu daļu no izpētāmās teritorijas.
«Arhitektoniskās izpētes grupas» speciālisti Svētās trīsvienības tornī veiks arī mākslinieciski arhitektonisko izpēti, bet, kā skaidro M.Lūsēns, tā ir saistīta ar torņa mūriem un to pārbūvi.
Jau ziņojām, ka Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas projekts paredz torņa pirmajā stāvā izvietot tūrisma informācijas centru, 3. un 5. stāvā – biroju telpas, 4. stāvā – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas zāli, 6. stāvā – kafejnīcas virtuvi, 7. stāvā – konferenču zāli, 8. stāvā – kafejnīcu, 9. stāvā – izstāžu zāli, bet augšējā stāvā – skatu laukums zem stikla jumta. Torņa rekonstrukcijas kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,8 miljoni latu. Projektu paredzēts īstenot līdz 2010. gada beigām.
Foto: Kristaps Hercs
9.1 °C,
2.5 m/s,
77.8 % 
9.1 °C,
2.5 m/s,
77.8 %