Pilsētā

Sintija Čepanone

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Bērnu un ģimenes atbalsta
centrs, kā stāsta tā vadītāja Anda Juberte, izveidots 2006. gadā.
«Līdz tam atbalsts ģimenēm tika sniegts Krīzes centrā, taču tad
nolēmām startēt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projektu
konkursā, lai centra darbību varētu paplašināt, tādējādi nodrošinot
vēl kvalitatīvākus pakalpojumus,» stāsta vadītāja. Projekts tika
atbalstīts, un Bērnu un ģimenes atbalsta centrs no savas agrākās
mājvietas Pulkveža O.Kalpaka ielā pārcēlās uz daudz plašākām un šim
mērķim piemērotākām telpām Zirgu ielā.

Rada ģimenes atmosfēru

Centra prioritāte ir ģimenes, kurās aug bērni. Tajā tiek
sniegta diennakts sociālā rehabilitācija bērniem, kuru vecāki
dažādu apstākļu dēļ par viņiem neliekas ne zinis. Novārtā
atstāšana, vecāku alkoholisms, dažāda veida vardarbība pret bērnu –
tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc bērns uz laiku nonāk Bērnu un
ģimenes atbalsta centrā. Uz laiku – tas nozīmē, kamēr vecāki tiek
galā ar savām problēmām un atkal ir gatavi uzņemties atbildību par
savām atvasēm. «Diemžēl pieredze apliecinājusi, ka tikai pavisam
neliela daļa vecāku apzinās savus pienākumus – neraugoties uz mūsu
speciālistu pūliņiem, nereti bērni, kas pie mums reiz pabijuši,
atgriežas atkal,» neslēpj A.Juberte.

Vienlaicīgi centrā var uzturēties un speciālistu palīdzību
saņemt 10 bērni. Ņemot vērā faktu, ka ilgākais laiks, ko šeit
drīkst pavadīt, ir seši mēneši, klientu loks ir mainīgs. Kamēr
lielākie bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu, mazākie laiku pavada
kopā ar aprūpētāju. «Protams, bērniem, šeit uzturoties, jāievēro
virkne noteikumu, taču mēs patiesi cenšamies radīt ģimenisku
atmosfēru,» stāsta centra vadītāja, piebilstot, ka nu izveidojusies
laba sadarbība ar jauniešu organizāciju «Minerva», kas bērnus
regulāri apciemo, lai ar viņiem parotaļātos un palutinātu ar
nelielām dāvaniņām. 

Viena no telpām atvēlēta kopīgām sarunām vai, gluži pretēji,
pabūšanai vienatnē – ik pēcpusdienu tajā sapulcējas visi Bērnu un
ģimenes centra iemītnieki, lai pārrunātu dienā piedzīvoto. «Tā viņi
iemācās runāt par savām jūtām,» paskaidro vadītāja. Savukārt citā
istabā mazie var zīmēt, skatīties televizoru vai kā citādi pavadīt
laiku. «Man patīk multenes, īpaši par Džekiju Čanu,» teic
piecgadīgais Edgars, stāstot, ka vislabāk viņam patīkot multfilmas
varoņa drosme – cīnīties un uzveikt dažādus briesmoņus. Todien kopā
ar citiem mazajiem viņš bijis arī zooveikalā. «Es redzēju oranžas
zivtiņas, arī zirnekļi tur bija,» iespaidos par dienā piedzīvoto
dalās Edgars, kura labākais draugs, kamēr viņam nākas uzturēties
centrā, ir trīs gadus vecākais brālis, bet karstākā vēlēšanās –
atkal būt kopā ar tēti un mammu.   

Šeit patvērumu var saņemt arī viens vecāks ar bērniem, ja
ģimenē cietuši no vardarbības.

Pajumte krīzes 

situācijā nonākušajiem

Viens no Bērnu un ģimenes atbalsta centra pakalpojumiem ir arī
Krīzes ģimeņu istabas, kas izvietotas sociālajā mājā Pulkveža
O.Kalpaka ielā. A.Juberte skaidro, ka tur centram atvēlētas trīs
telpas, kuras paredzētas ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas smagos
krīzes apstākļos, piemēram, ugunsgrēkā zaudējuši savu mitekli, bet
citas vietas, kur uzturēties līdz jauna atrašanai, nav. «Arī Krīzes
ģimeņu istabās vecāki ar bērniem drīkst uzturēties ne ilgāk par
sešiem mēnešiem, turklāt, sākot ar ceturto mēnesi, tām jāsedz arī
maksa par komunāliem pakalpojumiem. Pašlaik tur uzturas četras
mammas ar kopumā astoņiem bērniem,» teic vadītāja.

Jāpiebilst, ka patvērums Krīzes ģimeņu istabās ģimenēm ir
tikai uz laiku – līdz atrod citu dzīvesvietu. Diemžēl netrūkst
cilvēku, kas šo palīdzību vēlas izmantot ļaunprātīgi. «Lai varētu
izmantot šo pašvaldības palīdzību, klientam ir jābūt ieinteresētam
problēmu risināt pašam, tostarp jāveic virkne līdzdarbības
pienākumu. Daudzi to vienkārši ignorē, tādēļ arī uzlabot dzīves
apstākļus viņiem neizdodas vispār vai arī tas prasa krietni ilgāku
laiku,» skaidro vadītāja.  

Izglīto vecākus

Katras ģimenes, kas nokļuvušas Bērnu un ģimenes atbalsta
centra rūpju lokā, problēmu risināšanā iesaistās arī sociālais
darbinieks un psihologs. Speciālisti uzsver, ka būtiski ir ne tikai
sniegt palīdzību, kad problēmas jau samilzušas, bet arī gādāt, lai
no tām ģimenes spētu izvairīties. Šim nolūkam centrā tiek
organizētas atbalsta grupas un apmācības vecākiem.

Psiholoģe Dace Vaišļa stāsta, ka šeit reizi mēnesī tiekas
audžuvecāki, lai kopā risinātu problēmas, ar kurām nākas saskarties
ikdienā. Savukārt vecāki, kas vēlas labāk izprast savu pirmsskolas
vecuma bērnu, var iesaistīties programmā «Bērna emocionālā
audzināšana». Pašlaik to beigušas jau divas grupas, rudenī tiks
organizēta trešā. «Šīs nodarbības paredzētas cilvēkiem, kuri vēlas
būt veiksmīgi vecāki, un mēs viņiem palīdzam izprast savu bērnu,
viņa uzvedību, apzināties savu audzināšanas pieredzi,» stāsta
D.Vaišļa. Diemžēl šie kursi atsaucību neradīja vecākos, kam tie
būtu nepieciešami pirmām kārtām – tiem, kuru bērni viņu vainas dēļ
nonākuši Bērnu un ģimenes atbalsta centrā. «Acīmredzot viņiem
pietrūkst motivācijas rūpēties par savas ģimenes emocionālo
veselību,» tā psiholoģe, neslēpjot, ka darāmā šajā jomā vēl daudz,
taču speciālisti ir apņēmības pilni arī turpmāk sniegt atbalstu
tiem bērniem un vecākiem, kam tas nepieciešams visvairāk.