Latvijā

Saeima šodien izteica uzticību veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP).

Saeima
šodien izteica uzticību veselības ministrei Baibai
Rozentālei (TP).

Par Rozentāles apstiprināšanu veselības
ministres amatā nobalsoja 61 deputāts, pret – 21, bet atturējās
viens deputāts.

Rozentāle dzimusi 1955. gadā, ārsta
kvalifikāciju viņa ieguvusi 1979. gadā Rīgas Medicīnas
institūtā.

Kopš 2001. gada Rozentāla ieņēma Latvijas
Infektoloģijas centra vadītājas amatu, viņa arī ir Rīgas Stradiņa
universitātes Infektoloģijas katedras profesore, Latvijas Ārstu
biedrības valdes locekle, Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas
padomes priekšsēdētāja, Centrālās medicīnas ētikas komitejas
locekle, Starptautiskās Infektologu biedrības un Eiropas
Mikrobiologu un infektologu biedrības biedre.

Rozentāle divus sasaukumus pēc kārtas bijusi
Rīgas domes deputāte – 2001. gada pašvaldību vēlēšanās viņa tika
ievēlēta kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas
(LSDSP) kandidāte, savukārt 2005. gada vēlēšanās deputātes mandātu
vēlēšanās neieguva.

Rozentāle kļuva par domnieci 2007. gadā
Māra Tralmaka (LSDSP) vietā, kurš mandātu nolika, lai nerastos
interešu konflikts viņa kā «Rīgas ūdens» valdes locekļa darbā un
lai nerastos grūtības savienot pienākumus uzņēmumā un Rīgas domē.
Šajā laikā Rozentāle bija izstājusies no LSDSP un iestājusies
Tautas partijā (TP).

Rozentāle arī no TP saraksta kandidēja un
netika ievēlēta 9. Saeimas sastāvā.

Jaunā ministre 2004. gadā saņēmusi Triju
Zvaigžņu ordeņa diplomu par nopelniem Latvijas labā.

Kā savus vaļaspriekus Rozentāle norādījusi
ceļošanu, psiholoģiju, teātri un literatūru.

Par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem jaunā
veselības ministre uzskata Veselības ministrijas (VM) krīzes
komandas izveidi.

Pēc viņas teiktā, iepriekšējais veselības
ministrs Ivars Eglītis (TP) ir sagatavojis labu normatīvo bāzi, lai
veiktu strukturālās reformas nozarē, restrukturizējot un
optimizējot aģentūru skaitu. Turklāt jaunajai VM komandai būs
jāspēj šīs reformas realizēt un reaģēt uz diezgan sarežģīto
situāciju nozarē.

Rozentāle domā, ka noteikti būs jāsamazina
nozarē strādājošo ierēdņu skaits, kā arī ministrija jāpadara daudz
pieejamāka profesionāļiem un sabiedrībai. Viņai jau ir ideja par
to, kāda būs ministrijas struktūra, bet par to vēl plānotas
sarunas.

Tāpat Rozentāle iepriekš uzsvērusi, ka
šobrīd ir svarīgi pieņemt jauno māsterplānu, kurā varētu tikt
pieņemti arī daži kompromisi. «Slimnīcu skaits un gultasvietas
noteikti ir jāsamazina, taču rūpīgi jāizvērtē, kurās slimnīcās un
kas varētu tikt samazināts,» norādīja speciāliste.

Pēc Rozentāles teiktā, ikvienam Latvijas
iedzīvotājam ir jāpiedāvā kvalitatīvi veselības aprūpes
pakalpojumi, kas ir galvenais kritērijs ārstniecības iestādes
darbam.

Kā vēl vienu prioritāti Rozentāle
iepriekš minēja ģimenes ārsta institūcijas stiprināšanu, kā arī to,
lai primārajā veselības aprūpē pacienti nesaskartos ar šķēršļiem un
tiktu laicīgi nosūtīti pie atbilstošajiem speciālistiem.

Rozentāles piemērotību veselības
ministres amatam apšaubījusi sabiedrības par atklātību «Delna»
direktore Laura Miķelsone. Pēc viņas teiktā, Rozentāles darbība
Infektoloģijas centra direktores amatā vairākkārt tikusi apšaubīta,
jo izteiktas aizdomas, ka Rozentāle ar savu darbību veicinājusi
vakcīnu un zāļu iegādi no uzņēmumiem, no kuriem saņēmusi atlīdzību
par sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat pēdējā revīzijā
Valsts kontrole secinājusi, ka Infektoloģijas
centra direktore nelikumīgi izmaksājusi prēmijas centra
darbiniekiem, pārmaksājot 153 515 latu
lielu summu, kā arī centrā tiekot apzināti sagrozīti
grāmatvedības dati.

Vadot Imunizācijas valsts padomi,
Rozentāle konsultējusi valsti par vakcīnām un saņēmusi naudu no
firmas, kas tās ražo, kā arī vairāku gadu garumā par lekciju
vadīšanu saņēmusi naudu no vienas no lielākajām vakcīnu tirgus
kompānijām «GlaxoSmithKline».

Miķelsone arī uzsver, ka Infektoloģijas
centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm HIV/AIDS pacientu
ārstēšanai, ilgstoši ļaujot nopelnīt vienai firmai.

Jau ziņots, ka iepriekšējais veselības
ministrs Eglītis 17. jūnijā premjeram iesniedza demisijas rakstu,
kurā norādījis, ka nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes
nozari situācijā, kad, pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts
vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai
daļai Latvijas iedzīvotāju.

www.leta.lv