Šobrīd jau 36 pensijas vecuma skolotāji Jelgavā ir paziņojuši par darba attiecību pārtraukšanu no 30. jūnija, taču Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza spriež, ka šis skaits vēl varētu palielināties. Izglītības pārvaldei un izglītības iestāžu vadītājiem paliek divi mēneši, lai risinātu situāciju un 1. septembrī visās pilsētas skolās mācību process varētu sākties sekmīgi.
Kristīne Langenfelde
Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, kas paredz strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70% – tas nozīmē, ka faktiski strādājošs pensijas vecuma skolotājs šajā gadījumā kļūst gluži vai par brīvprātīgo, kurš gatavs strādāt par velti.
Līdz ar šo likumu valstī sākās atlūgumu rakstīšanas vilnis – strādājošie pensionāri, izkalkulējot radušos situāciju, saprata, ka turpināt darba attiecības vairs nav finansiāli izdevīgi. Masveidā atlūgumus raksta arī pensijas vecuma skolotāji, kuriem valsts taupības nolūkā jau tā gatava samazināt algu līdz minimumam un tad vēl atņemt 70% pensijas.
Izņēmums nav arī Jelgava – mūsu pilsētā jau šobrīd darba attiecības izvēlējušies pārtraukt 36 pensijas vecuma skolotāji. G.Auza, minot kā piemēru, saka: «Tas būtu apmēram tā it kā visi Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāji būtu pārtraukuši darba attiecības, jo šajā skolā strādā 37 pedagogi. Šis ir piemērs, kas ļauj saprast situācijas nopietnību,» uzsver G.Auza.
Taču ar šo skaitu, visticamāk, darba attiecību pārtraukšana neapstāsies. «Pieļauju, ka būs vēl tādi pensijas vecuma skolotāji, kuri darba attiecības vēlēsies pārtraukt no jūlija beigām vai augusta. Tāpat daļa noteikti vēl nogaida, līdz būs skaidri zināma pedagoga algas likme, ko šobrīd vēl nespēj pateikt neviens – to nav apstiprinājusi valdība, tā nav zināma ne skolu direktoriem, ne mums – Izglītības pārvaldei,» uzsver G.Auza.
Vairumā gadījumu šie pensijas vecuma skolotāji, kas tagad gatavi no darba aiziet, tā nerīkotos, ja viņus nepiespiestu Saeimas pieņemtais likums. «Daudzi skolotāji ir atzinuši, ka būtu gatavi strādāt vismaz vēl pāris gadu. Katrā ziņā es saku lielu paldies šiem pedagogiem, kuri gadu desmitiem ir godprātīgi, radoši pildījuši savus darba pienākumus,» saka G.Auza.
Situācija nav vienkārša un, visticamāk, pilsētā būs izjūtams zināms pedagogu trūkums – Izglītības pārvaldei un izglītības iestāžu vadītājiem jūlijā un augustā būs jādara viss, lai no septembra nodrošinātu sekmīgu mācību procesu. «Es prognozēju, ka problēmas varētu būt ar matemātikas, ķīmijas un fizikas skolotājiem, kas varētu trūkt. Citos priekšmetos situācija ir labāka un nostabilizējusies pēdējo gadu laikā, kad notikusi skolotāju paaudžu maiņa,» uzsver G.Auza.
Pagaidām interesi sākt strādāt kādā no pilsētas skolām nav izrādījis arī neviens jaunais pedagogs, kurš tikai šogad saņēmis diplomu. «Tomēr ir cita tendence – darbu Jelgavā sāk meklēt skolotāji no tuvākiem un tālākiem pagastiem. Tur pedagogi ir vēl neapskaužamākā situācijā – lauku skolās audzēkņu skaits sarūk, algas arī un pedagogiem praktiski nav iespējas nopelnīt neko. Šie skolotāji ir gatavi nāk uz Jelgavu, īrēt šeit dzīves vietu un strādāt. Katrā ziņā šādi piedāvājumi mums ir un tagad tos nāksies izsvērt,» atzīst G.Auza.
18.4 °C,
2.3 m/s,
92.8 % 
18.4 °C,
2.3 m/s,
92.8 %